| |
[Oct. 22nd, 2007|09:53 am] |
Vakar bijām pie saviem jaunajiem draugiem paķos ciemos.
Papļapāt un bērnam datoru sačiņīt.
Krutākie iespaidi - kā mans bērns ar buldogu cīnījās par vietu zem saules :D
Tai ģimenei ir tāda luteklīte - tumbočka buldodziene, dāma labākajos gados un labākajos kilogramos. Viņa bija ļoti priecīga, kad mēs atnācām. Dricelējās uz riņķi, nesa visiem savu bumbu un aicināja spēlēties. Nu mēs kā tādi nūģi - bik paspēlējas un pietiek. Vienīgi mans sīks ar kaujas saucieniem nēsājas šurpu turpu.
Acīmredzami sīks drusku piesargās. Kā suns tuvojas, tā puika spiegdams lec uz gultas vai man klēpī. Aber sunim interesanti - e, kā tas forši bizo un spiedz :D
Pēc pāris stundām redzams, ka dāmai sāk pietikt. Mēle karājas un vispār. Šī sāka tā kā dusmīgāk ņurdēt.
Saimnieki izlika suni koridorā.
Pēc laika ielaida atpakaļ ar domu, ka moš apdomājās.
Kā tad!
Sākas atkal bizošana, bet ar vēl ērcīgāku pieskaņu - nutak koridorā izlika dēļ tā mazā.
Punktu pielika tas, ka mans sīks ielīda saimniekpapam klēpī.
Skapītis - dīzelītis palika pavisam pikc un ņurdēdams un zobus klabinādams ņemās sīku stumt prom.
Zinot to suni un suņus vispār, neviens histēriju necēla. Izlika atkal šo ārā i viss, bet skats vienalga labs,kad šitāds monstrelis rēkdams liekas sīkam virsū. Nu bet labiem suņiem ,kas nekož, šitā gadās - viņi tā rēc un ārdās, itkā rīkli taisītos pārkost, bet patiesībā tikai grūž ar purnu.
Nu vo - tā viš ir ar izlutinātiem un greizsirdīgiem lopiņiem :D |
|
|
| |
[Oct. 22nd, 2007|10:51 am] |
Bet karsti nu nemaz nav.
Šorīt bizot nackreklā un jaciņā uz ateju bija jautri.
A ko darīt, ja vajag?
Jāievieš laikam uzatejubizojamais kažoks, lai karājas pie sienas.
Es pamostos, un man vajag. Man nav laika saģērbties siltajās ūziņas un zeķītēs. Kamēr es ģērbšot, tikmēr jau varēs neskriet. Atliks saslaucīt...
A ko - ideja eleganta - ieviest ūdeļādas kažoku līdz zemei, un ja kāds jautā - "ēu! a kas tas?!", ar tādu nevērīgu elegantu rokas mājienu norādīt : "ak tas? ai, tas man uz ateju ejamais kažoks ..." :D |
|
|
| |
[Oct. 22nd, 2007|02:00 pm] |
Es par šito:
http://klab.lv/users/svalka/1005726.html
Avot es nesaprot - kāds sakars disenei ar mīlēšanu un zelta sirsniņām?
Civēks kas grib mīlēt vai tomēr mīlēties ir te domāts?
Sanāk, ja skolā tevi disenē neviens nelūdza dejot, tad nekad un nemūžam nav lemts tapt mīlētai?
Skolas disene nu gan ir tā centrālā vieta, kur pulcējas izcilākie mīlētāju kandidāti, kā tad...
Man domāt, pakaļa te ņi pri čom. daudzām ir sanācis jaunībā klusiņām šņukstēt par skolas smukāko puisi. Nu un tad?
Tā tas vienmēr ir bijis - tu viņu mīli, viņš tevi nē. Ne jau pakaļas dēļ, bet vienkārši tāpat. Kaut vai tāpēc, ka viņam Anniņa patīk.
Vai tad tiešām labi un ideāli ir tikai tad, kad 100% visi vīrieši krīt tev pie kājām? Nafig tas ir vajadzīgs? Kur tu viņus visus liksi?
Teorētiski taču pietiek ar vienu (nu labi - diviem, trim). |
|
|