| |
[Sep. 6th, 2007|02:02 pm] |
No rīta braucu uz Madlienu.
Dampis nosprāga pirms Nītaures.
Tātad 20% gadījumu es braucu, braucu un neaizbraucu.
Tātad joprojām neesam atkoduši, kur tas sunc aprakts.
Bet tā - splašnaja romanķika. Rasains rīts, stirnas vazājas pa ceļu un mežā bļaustās brieži... |
|
|
| |
[Sep. 6th, 2007|02:17 pm] |
|
Galvenā atziņa - ir tomēr vēl labi onkuļi pasaulē, kas gatavi pamest visas savas darīšanas un aizvilkt nabaga nosprāgušu Sierru un to duru pie stūres uz mājām, neko neprasot pretī. |
|
|
| |
[Sep. 6th, 2007|02:35 pm] |
Un man ir cemme uz sevi un šito laiku.
Izlienam no rīta no siltas migas, palūram uz termometru - fū, auksti un slapji!
Atveram skapi - ko šorīt vilksim? Jā, nu prootams - plīša jaciņu - silto un mīksto! Un tā jau kuro rītu.
Dura, ka tavu māti, kam tev tās visas žaketītes, džemperīši, kubusi, dkny un citi sūdi?!
Kleina zeķbikses - kā tad! Favorītes frotē zeķes!
Jā, kubusi...
Un ko tu vakar izdarīji ar savu mīļo kubusa džemperīti?!
Tiem stulbajiem biologiem taču normālas drēbes dot nevar. Ielīda dīķi un rakās pa dūņām tā ka acis vien ārā. Un šoruden tik aktuiālās pelēkās džinsas nu ir pat ļoti pelēkas...
Manikīrs... emm... nū... nu bet man taču tās dūņas no būra bija jānokasa.
Rezultātā atliek nopūsties, ka caca no manis nesanāks nekad un nemūžam, brendi un cena mani nekavēs apģērba gabalu nokaut jau pirmajā sezōnā, un priecāties par 11 resniem un veselīgiem bombīnēniem, kas tajos manos būros izauguši un vakar tika palaisti plašajās Zemgales ārēs. |
|
|