| |
[May. 7th, 2007|08:03 am] |
vī vī hrju hrju!
Es mu apukaļ no varžu medībām.
Noķērām vienu pārīti, pārējie vēl guļ.
Es šodien makten čakla - no 7:30 darbā. A ko darīt, ja dānim lidmašīna 7:40... Jāved gribi vai negribi.
Esmu pati ar sevi makten apmierināta, ka mācēju sarēķināt laiku un mēs nonācām no maniem pāķiem lidostā laicīgi.
Bet tās iepriekšējās dienas - tas ir atsevišķs stāsts. Stasts par Sīku, bombīņiem un citiem lopiem.
Sīks bija enģels visas trīs dienas. Pat dānis teica, kam man ir "fantastic child" :D
Trīs dienas viņš bizoja, visur piedalījās un smaidīja, un smējās.
Nē, tas bērns nav normāls! Kā mežā taisīts, jeibogu :D
Gājām romantiskā pastaigā pa sūnu purvu. Sīks brien pa vaivariņiem līdz ausīm, lasa dzērvenes un smejās kā traks par to, ka ūdens žļurkst kumpēs.
Kad sīks piekusa, onkuls viņu nesa pičpaunā. Tad sīks smējās pilnā kaklā par to, ka viņu nes un par to, ka koku zari duras degunā.
Un tā rodas stāsti par laumiņām. Ko padomāja veči, kas todien pie ezera makšķerēja? Kas tur mežā smejas? Neviens tak bērnus uz purvu neved.
Bet purvā karsts kā vasarā. Bridām kā pa siltu vati.
Svētdiena arī bija jauka - silta saulīte, bombīņi, pavasaris.
Ar bombīņiem (Bombina bombina, ja kas) arī bija jautri. Sēžam ar sīku pie dīķa. Klusums.
Neviena nav.
Es joka pēc pamēģināju bombīņus provocēt - sēdu un kunkstu kā viņi.
Pēkšņi viens iznirst man deguna priekšā un davai dziedāt līdzi.
Sīks no sajūsmas lec gaisā un bļauj! Krupis - pļunkt un pazūd.
Ek, nekā! Jāsāk pa jaunam :D
Beigān noķērām gan. Iedevām viņam sievieti.
Jābrauc piektdien raudzīt - vai nav kas sanācis. |
|
|
| |
[May. 7th, 2007|09:22 am] |
Joprojām galva pilna ar krupjiem, pienenēm un siltiem sfagniem.
Kāds te nahren birojs!?
Gribu mājās!
Gribu vēl dažas brīvdienas!
Oi, bet mašīna gan šodien jānomazgā, citādi apķepusi tāda smukā dubļu rakstiņā. Es piektdien baigi raļļoju pa slapjiem un mālainiem ceļiem. Šoreiz dānim bija bail :D lūdza, lai es lēnāk. |
|
|