| |
[Apr. 10th, 2007|09:19 am] |
Sējas ozols.
Vakar.
Iespaidīgi.
Enerģētiskais.
Bliež, ka nutikai.
Tāpatās, kā Bīriņu ozols.
Patika.
Vīru gan atgrūž.
Bet priecē tas, ka viņš arī jūt. |
|
|
| |
[Apr. 10th, 2007|09:21 am] |
Vai nu ozola iespaidā, vai nu kā - bet vakarnakt TĀDI sapņi.
Visspilgtāk atceros to, kur esi biju nāra.
Es biju iespundēta milzīgā akvārijā kādas viesnīcas baseinā. Baseinam bija stikla sienas, un ūdens bija caurspīdīgs, kā gaiss.
Es tur dzīvoju jau kuro gadu. Biju sen pieradusi. Es koķetēju ar vietējo oficiantu. Citādi - baisa garlaicība.
Man bija bēbis - nezinu, vai no tā oficianta, vai no kāda cita. Bēbis bija jau sazinkurais. Iepriekšējie nomira, jo es par viņiem ne sevišķi rūpējos. Sevišķu sirdsapziņas pārmetumu man nebija, jo es nevairojos nebrīvē, kā jau savvaļas lopam pienākas.
Sajūtas tādas dikti dažādas - no vienas puses brīva peldēšana siltā un skaistā baseinā, no otras puses nebrīve un garlaicīgs traģisms.
Viss kā IRL. |
|
|
| |
[Apr. 10th, 2007|12:57 pm] |
Interesanti, kā cilvēki izdod savas grāmatas?
Nu labi - sākuma kaut ko saraksta.
Bet tad ko?
Iet naudu diņģedami pie fondiem un biezajiem? |
|
|