| |
[Feb. 8th, 2007|10:00 am] |
Šodien manam dārgajam "bezdarbnieka diena" - jāiet atzīmēties. Tas nozīmē, ka sīks nāk uz darbu man līdzi. Tas parasti nozīmē arī braukšanu ar mašiņu un lielo šopingu.
Ģērbju no rīta bērnu un klusībā lādēju savu veci - nu kas tās par idejām tādā aukstumā ar to cauro kasti braukt! Kājas atsaldēsies, tak jau -25 grādi! Sīks ar jātuntulē, ka neatdod galus...
Tā nu es tur ņemos un purpinu, kad ienāk vīrs un paziņo, ka - a davai, ar vilcienu!
Urjā! Akumulators nosēdies! Lādēt slinkums.
Urā!
Štrunc ar visu žopingu!
Nu tātad atbraucām ar kumfortu siltumā. Un visas kājas palika klāt. |
|
|
| |
[Feb. 8th, 2007|10:28 am] |
Un mēs šorīt bijām humāni - braucot prom, kakus atstājām istabā. Ienesām podu arī.
Kaut kā tā šķita pārāk ļauni atstāt šamos lōdžijā.
Nu ja viņi maitas būs kaut ko sagāzuši! Nu!
Tad nākamreiz vispār pagalmā izmetīšu, neskatoties ne uz kādiem grādiem! |
|
|