| Kasandra bļe |
[Dec. 18th, 2006|09:44 am] |
Skaties vēl uz nakti krievu raidījumus no sērijas "očevidnoje ņeverojatnoje" un "Balto troksni"...
Pēc šitā visa noskatīšanās atkal uzmācās pārdomas, vai man šito vajag un vai varbūt labāk aizmirst un ar uguni nespēlēties.
Hā, mīļā! Lielas izvēles tev nav!
Ja mani nelaikā pamodina (ātrā miega fāzē), tad ir tāda pretīga sajūta - sirds dauzās utt., bet tas pēc brīža pāriet.
Šoreiz, kad vīrs vai sīks mani puspamodināja, sirdsklapes negribēja apstāties.
Nelāga sajūta - sirds sitas ap 10 sitieniem sekundē, tādā pat ritmā raustās plakstiņi, un tādā pat ātrumā pa galvu skrien kaut kādas bildes - kā Power pointā slide sorter view.
Apmēram 10 kadri sekundē pa kādām 5*5 bildītēm (neatceros, cik īsti).
Sajūta fiziski slikta un arī tāpēc, ka saprotu - informācija, kaudze informācijas, varbūt pat svarīga, bet par ātru gāžas, es nepaspēju uztvert.
Nu pēc kāda laika tas viss beidzās. Atelsos un aizmigu atkal.
Vai nu tas bija kāds sūtījums no malas, vai nu mana galva taisīja diska defragmentāciju.
Ja sūtījums tad nākamreiz lūdzu lēnāk! |
|
|
| jā, jā, man nav ar galvu viss kārtībā! |
[Dec. 18th, 2006|10:12 am] |
Starp citu...
Kāpēc cilvēki parasti raustās no garu izsaukšanas un spokiem utml. lietām?
Ko ta viņi tādu var izdarīt - nu paraus līdzi. So what!? Nu tad tu būsi miris. Kāda atšķirība - mirt tādā vai šitādā veidā. Ja gari parauj līdz, tad tas pat varētu būt mazsāpīgāk, nekā pakļūt zem vilciena.
Kā tad ir? |
|
|