| |
[Dec. 4th, 2006|09:26 am] |
Brīt!
Esmu daļēji rehabilitējusies pēc dāņa uzlidojuma.
Lasu "Mehānisko apelsīnu", kas optimismu nevairo.
Bet es vienalg izlasīšu! |
|
|
| citāc |
[Dec. 4th, 2006|09:45 am] |
"ja es neesmu radies kā lopiņš vai kā meža zvērs, tad nav man pareizi dzīvot kā lopiņam vai meža zvēram. tad man tas arī nav jādara, pareizi? nav jākoncentrējas uz to, ko dara lopiņi un meža zvēri - iekārtot migu, iezīmēt teritoriju ar urīnu vai ekskrementiem, riesta laikā izvēlēties mātīti vai tēviņu, labāko, ko bara hierarhijā var dabūt, sapāroties, rūpēties par piedzimušajiem mazuļiem, pavadīt visu nomoda laiku, cenšoties nomedīt pārtiku sev un ģimenei, un bēguļojot no ienaidniekiem - lielākiem, stiprākiem un zobainākiem meža zvēriem, vai atkal, ja esi piedzimis kā pieradināts lopiņš, ganīties laukumiņā, ko norobežo pie mieta piesaistītā ķēde, stāvēt aizgaldā kūtiņā, dot pienu un vilnu, cik nepieciešams ņēmējiem, un pacietīgi gaidīt savu atpestīšanu lopkautuvē nr. 5."
Ugu! Nas ždut veļikije ģela!
Bērnus lai taisa un lai strādā zemāki radījumi. Mēs, ārieši, jau nu tik ļoti nepazemosimies!
Kur tad mūsu izdaudzinātā latviskā dzīvesziņa paliek, kur darbs, maizīte un saime ir pamatu pamats?
Lopi mūsu senči bijuši! Oi, lopi! |
|
|
| |
[Dec. 4th, 2006|02:07 pm] |
Incanti - kāpēc tajās dienās, kad es sataisos par cacu, ļauži mēģina ar mani runār krieviski?
Tas ir kā - godīgai latvietei augstpapēžu zābciņi un špicaini lindraki nepiedien, ja? |
|
|
| |
[Dec. 4th, 2006|02:45 pm] |
Par to cacu būšanu...
Viss laikam dēļ tām četrām dienām, ko pavadīju dubļos līdz acēm. Divas no tām dienām - tuvās attiecībās ar buldozeru. Vēl tagad no tās intimitātes mana gaišā jaka mav atmazgājama - motoreļļa kā nekā. Zābciņi kaut kā no dubļiem tika izkasīti, nu atkal pēc cilvēkiem izskatās.
Vot laikam tāpēc tagad gribas uzvilkt tos spicpapēžus un ciku-caku lindrakus. Nu tā, lai sev un citiem pastāstītu, ka neesmu tak nekāda kolchozniece-varžkope, bet zolīda dāma. |
|
|