| |
[Mar. 21st, 2006|10:37 am] |
Dažs labs gudrais ir teicis, ka pagātnes vairs nav, bet nākotnes vēl nav.
Tad nu es kā vēlviena gudrā pievienojos un saku - tad nafig lauzīt galvu par to, kā nav!
Bet, patiesībā, man ir viena problēma - es nevaru sev iestāstīt, ka man nav 90 gadu un ka vēl nekas nav beidzies. Vēl ilgi būs pa šo pasauli jāblandās.
Tajā brīdī, kad es sāku satraukties, ka moš atkal "zaļeķela", pirmā doma bija - "Nu, viss, dārgā! Viss! Noraksti sevi! Būsi inkubators un klukste! Nebūs tev nekādas spožas karjeras.
Ko? Ko tu tur pīkstēji par doktora grādu?!
Muahaha! Doktore, bļin, atradusies! Labāk ej uz virtuvi vakariņas šmorēt!"
Nē, nu protams, es jau saprotu, ka visu var apvienot un paspēt. Tieši tā kā tagad.
Nē, nav jau nekas noticis.
Bet es nezinu kāpēc ir tā sajūta, ka nekā labāka jau nebūs vairs.
Nē, nē! Dzīves jēgu es nemeklēju! Man jau sen ir skaidrs, ka tādas nav. Un man tāpēc nav ne labāk ne sliktāk. Šajā ziņā man ir pofigistisks Budas miers.
Svarīgi ir tikai cilvēki, jo pasaule ir tikai mūsu galvā. Viss, kas ar tevi notiek, ir tikai tāvā un vēl kāda galvā.
Kad tu atstiepsies, tas īpašais akmens pie tavas mājas, kas izskatās pēc guloša kaķa, būs vairs tikai akmens. Tā īpaša pildspala būs tikai pildspalva, ko palicēji izmetīs ārā kā pārāk vecu. Jā, un tavs Cibas journālis karāsies virtuālajā telpā kā kaut kas, kas netiek izmantots un aizņem uz servera vietu.
Viss ir tikai tavā galvā.
Ja gribi iepazīt pasauli, iepazīsti vēl citas galvas.
Attiecības ir svarīgas - lai vai kādas.
Doma, ja tev nav ģimenes, tad nu i nafig visu cilvēci?
Kādas muļķibas!
Pasaulē medz būt arī draugi/ kolēģi/ kaimiņi/ sētnieki. Ne tikai loveri.
Empātiju vajag attīstīt.
Galu galā - vecā labā patiesība - ja zini, ka citam iet sūdīgāk, tad pašam paliek kudī vieglāk.
Un, galu galā, brauc uz pāķiem kartupeļus stādīt un malku skaldīt, ja citādi nevar!
Jā, es zinu, ka pilsētas dzīve mūs palēnām saplacina. Visi datori, televizori, xanaxi, reklāmas, čilīpicas un maximas.
Bet vot kaut kā esmu te iestrēgusi un kaut kā slinkums visu mainīt.
Un kaut kā palieku arvien vecāka.
Un man ir sirmi mati. Daudz.
So what!
Nē, nē
Sviests tas viss ir
Sviests |
|
|