|
[Oct. 5th, 2005|11:11 pm] |
un man bija vesels maiss ar matu lentām. Nez kur palikušas? Platās baltās ar puķēm un tauriņiem galos, gofrētās zilās, ikdienišķās zilās... |
|
|
ne dienu bez piedzīvojumiem! |
[Oct. 5th, 2005|11:15 pm] |
Ak, nu jā... Kā es šodien braucu ziemeļmeitas... oi, tas ir, esgribējteikt - kartes lūkoties.
Gribēju būt vienreiz dikten kruta un neatkarīga sieviete un braukt ar mašīnu pa Rīgu darīšanās, ne tikai pa laukiem. Darīšanu daudz, katra savā pilsētas galā - Augstceltnes filiālē bankas karte jāizņem, Skolas ielā šis tas un uz kādu lielo hiper vai maxi vaikadu šopu jātiek. Nauda dabūta, jāatjauno pamperu, atejas papīra un paikas krājumi. Ar kājam tas nozīmē vairākas stundas, turklāt es atkal sapirkšos tā, ka panest nevarēs.
Sacīts - darīts! Rullēju uz Skolas ielu. Tur kā parasti visas stavvietas pilnas. Jābrauc iekšā pagalmā. Nu saņemos un mēģinu ietrāpīt ar. I neko - trāpu. Bet, kad esmu pusiebraukusi, mašīna noslāpst un vairs neuzrāda nekādas dzīvības pazīmes.
Oi, joo! Tā tikai trūka! Šķērsām uz Skolas ielas un beikc!
Kruķīju aclēgu - nekādas reakcijas. Ne skaņas! Tā! Starteris pagalam! Kājas aukstas - ko nu, atkal klapatas. Nu, vismaz labi, ka savs pagalms un savi veči tepat.
Bet no pagalma nāk lauka divi vīri. Tjipa redzēti. Varbūt pat tie, kas man biroju taisa. Kas nu esot? Da vot, saku, ka beikc un nereaģē. Šamie piesakās palīdzēt iestumt mašiņu pagalmā. OK. Iestumam.
Bet man paliek aizdomīgi. Ko tā mazā sarkana lampiņa deg? Moš signalizācijas pulti netīšām piespiedu. Nē. Nav vis. Veči saka, lai taisot vaļā vāku. Kas ar akumulatoru? Es taisnojos, ka tak galīgi jauns un tā...
Jā! Protams! Draņķa aķis nokratījis sev verdzības važas un atvienojis + vadu. He! Tik vien ta bēda! Labi, ka mums, gudriniekiem (pai, pai) bagāžnieka vienmēr štrumenti. Pieskrūvējam to vadu apukaļ.
Fūūūūūūūū! Bet es tā sabaidījos!
Paldies dievīnam par pareizajiem apstākļiem, paldies man, ka māku pareizajā brīdī pietiekami bezpalīdzīga izskatīties, un paldies viedajiem un izpalīdzīgajiem vīriem!
Vo tā vot! |
|
|