| |
[May. 25th, 2005|10:25 am] |
Aizvakar sēdēju dīķī un tēloju neko.
Man noticēja.
Notocēja ūdensvistiņa un visi viņas bērni. Noticēja ugunskrupji, vaboles un pat parasti histēriskās zaļās vardes. Viena pat ļāva sev vēderu pakasīt :)
Vakar arī notika varžu dīķu apstāvēšana.
Šodien nevaram pat pamosties pēc šitādiem piedzīvojumiem - divas dienas svaigā gaisā ir par traku!
Bet forši tā - pasist sīku padusē un žvikt uz vardēm!
Nez kas no tā bērna sanāks - mežā un starp zvēriem audzis? :)
Droši vien kaut kas tik pat gudrs un visādi citādi perfekts (nu kā es).
A če - mostās! Jāiet pamperi mainīt. |
|
|