|
[Apr. 28th, 2005|11:19 am] |
oi! Kas ta nu notiek! Visi tik satraukti un kašķīgi. Pilnmēness vai?
dzingla pat pēdejos tekstus izdēsusi. Kas ta nu? Ceru, ka tas nebija mana nejaucīgā komentāra dēļ. Man vienkārši patīk pavilkt ļautiņus uz zoba cerībā, ka tas kā var līdzēt nākt atpakaļ pie skaidrā saprāta un garīgā līdzsvara.
Bet alus tiešām bija iedarbīgs. Staigāju ar aizdomīgi roza vaigiem kādu stundu. Ārprāc! Es tak galīgi nevaru dzert vairāk!
Tad vēl esinja kaut ko plosās.
Bet āra labs laiks... |
|
|
|
[Apr. 28th, 2005|12:43 pm] |
Ja kas, par šito http://journal.bad.lv/users/mrssanderz/239327.html#cutid1
Tur bija tads teksts:" Direktora profesora Hermaņa Buduļa vadīšanas laikā Sarkankalna insulīna nodaļas vadītājs Hermanis Saltups kopā ar kolēģi Verneru Krauli pielietoja jaunu insulīna terapiju, kurā pacienti no insulīna komā pavadīja dažas stundas un pat vairākas dienas. Daudzi pacienti esot "izveseļojušies", citi nomiruši. Tajā laikā tā bija zinātnes jaunākā nostāja."
Tad nu lūk, rakstītājam laikam nav bijusi pieejama visa info par insulīna terapiju. Es te izraku savas vecmammas māsas pierakstus par šo lietu. Viņa lielu sava mūža daļu nostrādāja psihenē (jā, jā - nostrādāja kā māsa vai vecāka māsa).
Insulīna teripija tika plaši pielietota vēl 1979. gadā. Vismaz, man ir klade ar pierakstiem tieši par šo laiku. Tur nedaudz aprakstīta terapijas būtība, un puse klades veltīta piezīmēm par terapijas gaitu dažādiem pacientiem.
Jā, tā darīja. Izraisīja komu, un pacients pamodās normālāks. Un tas tiešām darbojās.
Nez, to insulīnu vēl šodien nelieto? |
|
|