| :P |
[Apr. 20th, 2005|04:45 pm] |
E. Liepiņš un I. Ziedonis ir ģeniāla kombinācija!
Korķa dziesma ir
nu vienkārši ir!
viņš korķu viļķī mani grūž
Un skrūvē manā miesā,
Un izslāpusi galdvidū
Smej šķīvī siļķe liesā...
Un vai jūs zinājāt, ka slavenais zāģu skaidām pildītais lācītis arī ir Ziedoņamējais?
Birtu, birtu, izbirtu,
Iztecētu riekšā.
Tāpēc jau es urbinu,
Lai tur tiktu iekšā... |
|
|
| tev būs Ziedoni mīlēt! |
[Apr. 20th, 2005|04:56 pm] |
Vai!
Aizlasījos līdz vēl vienam ģeniālam Ziedoņtekstam.
Nu ko es teicu - par tiem caurumiem!?
Ai, mīļais puika, kāds tu esi āksts,
Tev tieši pretī piebriest zirņu pāksts
Un, savu atvēršanos gaidot, trīc!
Vai tev nemaz nav viņai jāpalīdz?
Zem stipra krupja krupēniete vaid:
"Laid vaļā, mīļais krupi, vaļā laid!"
Bet cilvēkmeitens gaida, ka to ķers,
No zemes lienot, sarkans rabarbers.
No kroga atnāk vīrs un sievai kniebj,
Balts gailis spārnu vai līdz zemei stiepj.
Un mīlīgs ezis ezīnietei solās
Uz mūžu mīlēt nakti matiolās.
Nav svarīgi, kurš kuru kurā liek,
Ka tikai iznāk tā, ka abiem tiek.
To zina Piebalga. To zina Nīca:
Lai maize rūgtu, tā ir jāiemīca.
Vai galva reibst vai... no miesta?
Bet kartupeļu grūdenī grimst piesta,
Un visāpasaulē, kur tikai sprauga,
Kāds maigs un stiprs kaut ko iespraust rauga.
Ai, plūme pārplīsusī - kā tā smeķē!
Nāk nakts un visus triec mūs melnā zeķē.
Un kurmji sten un dzen, un atkal rimst.
Un no tā visa dzīvība te dzimst. |
|
|