xxl - November 6th, 2004 [entries|archive|friends|userinfo]
toadbeauty

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

November 6th, 2004

Brīt :-/ [Nov. 6th, 2004|09:50 am]
[mood | sleepy]
[music |klusumā šņāc datora propellers]

Sievietes!
Visas problēmas tikai viņu dēļ!
Un visas duras!

Tikko beidza aurot Minna, tā Ņuņņis sāk!
Nu skaidrs, nevar jau reizē, nepamanīs.

Kopš vakardienas pa māju skan tādi nemākulīgi ņurkstieni "Ņurrr, ņurr, ņemm ņēm ņur". Kad emocijas ir pietiekami sakāpinātas, sanāk arī kāds "Mouw!"
Un tā visu laiku. Ar nelielu pauzi naktī (nu paldies par to pašu!).

Trakākais, ka nav kas nomierina. Miķelis šito skuķi par pilnu neņem. Šī viņam brauc klāt tā un šitā, bet Miķis šo parasti vienkārši iekausta - sak, liecies mierā, sīkā!
Nu viņam laikam nopietnākas sievietes patīk.

Iespundēju visus no rīta virtuvē. Pasākums beidzās at to, ka Miķelis sāka gāzt laukā istabas durvis ar tekstiem, kas varēja nozīmēt - Palīgā! Tas vecenes mani nobeigs!

Nu tagad Miķis čuč gultiņā uz sava spilvena. Es arī. Vīrs arī.
Abas duras ņemas pa virtuvi.
Ņuņņis turpina vaimanāt.
link4 comments|post comment

Atkal sapņi [Nov. 6th, 2004|10:15 am]
Redzēju sapnī jau mirušo vecmammas māsu (A). Situācija bija diezgan tipiska. Beidzās kaut kāds tusiņš, visi aizgāja mājās, bet uz galda palika neizdzertas vīna glāzes. A pa fikso ņēmās glāzes tukšot. Izdzer visu un prasa man vēl. Es saku, ka viņai pietiks. Būs kā parasti - atkal kritīs no beņķa nost.
Vadu sakot, pamatīgi strīdējāmies. Tieši tā, kā parasti notika viņai dzīvai esot.

Viņai makten patikās iešmigot, taču cik nu vecs un pusparalizēts cilvēks var turēt (pēc insulta viņai laba puse tā arī palika puskustīga. Staigāja tikai ar kruķiem)... Vienmēr pēc tam krita zemē no beņķa. Un viņa tak smaga - kādi kg 100!

Viens bija īpašs gadījums. Šī pa kluso atrada ledusskapī nosleptu citronu rūgto. Puspudele apmēram bija palikusi.
Sākumā nepiefiksējām - ko viņa tur virtuvē kakta tup... ;)
Kamēr polšs tuks gan. Pati galīgi šķība. Oma beidzot pamanīja un sāka savu māsu strostet un triekt uz gultu.

Nu labi, šī iešot ar.
Oma dod šai kruķus.
A saka - ai!
Atmet ar roku un iet tā pat.

Nu - sak viens cilvēks, ka alkohols cilvēkam nāk par sliktu!
Te jau Jēzuliņa cienīgi brīnumi sanākuši.


Vienīgā nelaime, ka pēc kadiem 10 metriem A atcerējās, ka nevar paiet. Nu vai arī vienkārši dzēruma kāja sametās.
Nobaukšķēja zeme ka vai nu!
Pēc tam nācās pāris stundas pacīnīties, kamēr tika augšā :)
Neviens taču nevarēja viņu piecelt.

ai, bet tas jau vecs stāsts.
linkpost comment

navigation
[ viewing | November 6th, 2004 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]