|
[Nov. 3rd, 2004|10:11 am] |
Nu tā! Esmu šausmīgi skaista tagad! Vismaz stipri apmierinātāka ar dzīvi.
Patiesību sakot, vakar pie lielā spoguļa biju drusku nošokēta. Sēdēju un domāju - ak, dies! Un šitas tuklais ģīmis ir mans!?
Mājās drusku nomierinājos - spoguļi mazāki un atmosfēra pierastāka. Neviens no pa ceļam satiktajiem vīrišķiem arī nekrita ģībonī un neteica - šusmas! Ko ar tevi ir izdarījuši? :) Pat vīrs nē.
Pēdējo reizi profesionālas rokas manu frizūri skārušas tālajā 1996. gadā. Nu nav jau brīnums, ka tā šūmējos.
Vādu sakot, gods un slava ezic :) gorgona tomēr šoreiz nemeloja. |
|
|