|
[Jun. 16th, 2004|09:52 am] |
Mjāāā... Laikam nevajadzēja tik skaļi bļaustīties. Krupji bija labi informēti un paslēpās. Noķēru tikai vienu. Nu jā, toties zaļo varžu bija ka biezs. Saķērām 41 gab. Visas tika apgraizītas un palaistas apukaļ. Pārāk satraukušās nebija, jo ~1 min pēc atlaišanas atsāka aurot (sorri - dziedāt).
Ak, Latvijas vasara... Pat krupji to nemīl :/
Nu jā, bet dānietei gan bija piedzīvojums - ezīti ieraudzīja. Ezīc, kā jau kārtīgs letiņu ezis tipināja savās darīšanās pa celiņu. Mēs nācām pretī. Ezīc, protams, maršrutu nemaina. Tikai bik paceļ adatas, lai mēs redzam, ka janukas, tad joki mazi.
Nu tak parasts skats, vai ne?
Bet dāniete stāv un blenž uz ezīti un sten un pūš. Ak, ak, nekad mūžā ezīti tik tuvu neesot redzējusi... Nē, redzējusi jau esot, bet pa gabalu.
Nodomāju - ek, nabaga cilvēks...
Es saprastu, ka šitā runātu kāda birojžurka. Nekā! Viņa ir lauka biologs ar lielu stāžu. Dzīves lielāko daļu pavada braukājot apkārt un meklējot vardes.
Shit! Mēs gan esam laimīgi! |
|
|
Ezīšu tēma... |
[Jun. 16th, 2004|02:07 pm] |
Jūras ezīšu mirstīgās atliekas Ls 19 gabalā... |
|
|