| |
[Jun. 1st, 2004|10:10 am] |
Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs krupītis. Viņš centās būt liels un stiprs un skaists krupītis, bet viņam visi radi un draugi teica, ka nav jau vērts tā māžoties. Krupis ir un paliek krupis. Tā pat nekas labs no krupja nesanāks.
Krupītis gribēja mācīties dejot. Visi teica - ej nu, muļķi! Tāds tūļa kā tu nekad neiemācīsies dejot.
Krupītis gribēja iet skolā, bet viņam teica, ka krupji ir tam par dumju.
Iemācies labāk ko noderīgu - šmorēt mušas un vedot glītas ikru virtenes, piemēram - teica radi.
Morāle - cilvēki ar zemu pašnovērtējumu ir nošaujami, lai nemaitā dzīvi citiem. |
|
|