|
Sep. 6th, 2006|03:49 pm |
Ko es gribētu teikt par izglītību.
Būtībā skolas programma laika gaitā ir tapusi tāda, ka soli pa solītim bīda mūs tuvāk LU.
Piezīme: Šeit es nerunāju par tiem, ko skola principā bīda tikai tuvāk augstceltnes jumta malai vai vēnu griešanai, bet par "labajiem bērniem", kas godīgi to visu bāž savā paurī.
Ok - "Turības" vai Fizmatu študents tiešām purpina - nafig man tie apstākļa vārdi un Trojas kari, taču pret omiem un spēkiem neiebilst. Un topošais literāts vai valodnieks cītīgi apgūst teikuma uzbūvi, vaidot par to, ka viņa smalkajai dvēselei fiziski spēki ir par prastu.
Tā kā no septiņgadīga bērna nevar prasīt, lai viņš skolu uzsākot izvēlas savu seksuālo un profesionālo orientāciju, tad nu viņa galvelē kā ceļasomā stūķē visu ar domu - avosj noderēs.
Vot es piemēram savā biofakā, pateicoties skolai, visu pirmo kursu varēju muļķi ripināt un godīgi nodzerties. |
|