|
Aug. 29th, 2006|01:44 pm |
Ak, jā.
Vakar, man domāt, arī mani kaimiņi plānoja zvanīt glābietbērniem.
Nenormālākā ķerkšana, lamāšanās, grabēšana, klabēšana un beigās plūdi.
Tā slimība iet plašumā un dziļumā. Ar katru reizi tam sivēnam arvien vairāk bailes no ūdens.
Ķērc tā, it kā es viņu verdošā eļļā mērktu. Kājas pa gaisu, rokas histēriski ķeras, kur var!
Līdz šim sākumā pabļāva, bet pēc tam ļāvās mazgāties.
Bet vakar...oi...
Vakar viss beidzās ar izgāztu bļodu, nobrēkušos zīdaini, niknu māti un kārtīgu šāvienu pa pliko un kakaino dibenu.
Laikam vienkārši jāierauj baldrijāni, jānomierinas un jāļauj, lai lēnām pierod.
Nu jā - vēl jaunumi. Vakar arī no tumsas izdomāja baidīties.
Jo lielāks paliek, jo lielākas bailes. |
|