|
Jul. 18th, 2006|09:16 am |
Vakar ielidoja radi no Īru landes. "Uz pavisam".
Gulēts 3.5 h. Vakarnakt braucu kā pustraka pa tumsu, jo bija jātur līdzi vienam citam autiņam. Ekstrīms. Spid ometrs joprojām neko nerāda, i paldies dievam! Citādi es tik traki netestos. Bet "uz izjūtu" bija 120-130.
Bet wiii wiii! Mamuc, klausies!
Manam bērnam tagad ir krekls ar dullo vardi no Īrijas. Tikai vardei atkal nogriezuši to svarīgo orgānu.
Bet ir! Varde!
Un man ir varde - vēja zvans ar izbolītām acēm. Smuka.
Un no rīta somā atradās stringapenes. Tīri smukas un nevalkātas, bet ne gluži manas. Tagad mocos ar sirdsapziņu - atzīties, vai nē, jo smukas... :)
Oi, bet darbā ta esmu vienalga atkal. Un miegs tūliņ ka atnāks, ka uzbruks!... |
|