| mein kampf |
May. 11th, 2006|10:14 am |
Vis ir pa vecam.
Dzīve joprojām ir neprognozējama.
Un vakar atdevu 90 LVL par limuzīna pielabošanu. Un atkal remontonkuļi brēca, ka mašīna ir šausmīgi sapuvusi un es askati neiziešot.
Ta zinu jau zinu! Metināšanas darbi tiek plānoti. Tikai tie ķēmi, ar kuriem mans dārgais mēģina sarunāt, nevar izķēpāties.
Moš kaut kur citur iet metināt? Tad jau nerīgā jāmeklē laikam. Būs lētāk.
Toties man šodien būs zelta kredītkarte. Nāvīgi kruta!
Tagad galvenais to visu naudu nenodzert netīšām :)
Un izskatās, ka turpmāk dzīvošu nedēļu Rīgā, nedēļu pāķos. Jau divus rītus izprovēju uz darbu caur Juglu braukt. Tāc sviesc! Laikam būs sešos jābrauc turpmāk.
Oma pieskata sīku. Sīks apmierināts. Es laikam arī.
Tikai es nezkāpēc nežēlīgi piekūstu pa vakariem.
Mans klusais sapnītis ir pāķos pirmajā stāvā vakarā svecītes gaismā palasīt kādu smuku grāmatu klusiņām.
Nezkāpēc tas sapnis sāk likties arvien utopiskāks... |
|