| Oi joo, kas par sapni! |
May. 21st, 2004|10:47 am |
Vakar bija tāds sapnis...
Aikrauklē pie Pļaviņu HES bija lielas un sarkanas klintis, kurās kāds no vietējiem bija attēlojis slavenākās pasaules skulptūras - nu Dāvidu, nu Venēru utml. Un nez kāpēc viens no tiem vīreļiem, kas stāv uz mājas sienas pretī Līvu laukumam - tas, kuram var zem "brunčiem" palūrēt. Nu ir tur tāds. Laikam uz teātra sienas vai.
Tikai tur sākās plūdi. Un visas skaistās skulptūras sāka gāzties ūdenī. Es vēl nodomāju - ek, žēl, ka nav fotoaparāta. Tāds skaistums zūd neatgriezeniski.
Tad vēl HESa ūdenskrātuvē kāds vietējais censonis bija sācis audzēt aligatorus. Es gāju lūrēt - un tiešām. Ūdens superdzidrs un cauri redz aligatoriņus guļam. Protams, plūdiem sākoties, tie nezvēri sāka līst laukā un izplatīties pa visu tuvāko apkārtni.
Viens mazs bērnelis bija nolēmis iet uz mājām, brienot caur aligatoru ūdeņiem. Es centos viņu atrunāt, jo viņu tak apēdīs, bet viņš spītējās. Esot jāiet un viss. Tad es paliku par to bērnu un bridu cauri.
Un tad laikam pamodos. |
|