|
Jul. 7th, 2005|10:54 am |
Pretēji loģikai autiš ir veicinājis manas ķermeņa masas samazināšanos. Tas priecē.
Nu jā - šamā tak paspēja atkal noplīst. Vienreiz dabūju braukt ar autobusu uz laukiem.
Jomajo!
Mūžā vairs nevedīšu zīdaini busā! Karsti un vispār sūdīgi!
Nu jā - un mūsu ģimenē beidzot ir pienācis tas brīdis, kas pienāk visiem agrāk vai vēlāk - zīdainis izbumsījās no gultas laukā.
Buuuummmm! Uz pakauša no dīvāna laukā.
Un mēs bijām tur pat blakus! Kaut kāds ārprāc!
Nu labi, ka dīvāns nebija augsts un grīda diezgan mīksta. Pataurēja sīks un aizmirsa.
Fuui! Bet mums ar veci kājas stīvas.
Šodien nu ir pilnīgi skaidrs, ka kritiens sekas nav atstājis, bet bērnu tagad lieku tikai uz grīdas. |
|