|
May. 11th, 2004|10:31 am |
Us sienas rakstīts - burunduks uz balkona.
Apkārt klusums, iekšā klusums.
Klusums ar tukšuma pieskaņu.
Vai es esmu pilna? Vai puspilna?
Negribētos ticēt, ka tukša, jo galvu apdauzot, nemaz tik skaļš troksnis nesanāk.
Kau gan - nevar ņemt par pilnu cilvēku, kas šitā darās.
Ja es Tevi nomedīšu, vai Tu apvainosies?
Zini, ma ir aizdomas... Aizdomas, ka...
Bet skaidri es zināšu varbūt rīt no rīta, jo tas esot jādara no rītiem.
Ak, es tikai mēģinu sevi iebīdīt vienās taisnās sliedēs. It kā sanāk, it kā nē. Tā drusku šūpo gan no viena sāna uz otru, bet es domāju, ka man patīk.
Un ko tad, ja...? Vai es tad drīkstēšu iet medībās? |
|