zini to sajūtu, kad liekas, ka esi kā izdzerta krūze? tas ir tā, ka tevi rada tukšu (tas jau laikam zināms, ka parasti krūzes negatavo uzreiz jau ar pildījumu- tēju, ūdeni, kafiju vai vienalga ko citu), tad kādu dienu nāk kāds, kurš tevi piepilda. pildījums, kā jau iepriekš minēts, var būt dažāds, atkarīgs gan no krūzes, gan no piepildītāja. tātad tu esi piepildīta. sajūta ir dīvaina, jo pirmo reizi jūti, ka pirms tam neko neesi jutusi. vienkārši jūties tik brīnišķīgi, labi, silti un vajadzīgi. apzinies beidzot to, kādēļ tu esi uz šīs pasaules. apzinies savu būtību, tāteikt. bet tad, pēkšņi sajūti, ka pamats zem kājām zūd...tevi paceļ, liekas, ka tu lido, bet nākamajā brīdi piepildītājs tevi izdzer... pilnīgi tukša tu paliec. tad tevi kaut kur noliek un atstāj pavisam vienu. un tu jūties tik sasodīti slikti un bezpalīdzīgi. pirms tam tu nejuti neko tamlīdzīgu, jo nezināji, kā tas ir būt piepildītai, uztvēri tukšumu kā pašsaprotamu. bet tagad tas liekas gandrīz galējošs, gandrīz smacējošs, nomācošs, nepanesams... nu tu zini to izlietotības sajūtu? šausmas, cik tā ir briesmīga. reizēm liekas, ka pat rodas nedaudz fobiska sajūta- tukšumfobija... brrrr....