un ja nu tomēr?... ja tomēr izdarītais bija kļūda... ja nu viņš grib visu atpakaļ... visu to, ko izpostīja. nē, tās nav kaut kadas slimīgas iedomas. jo, redzi, kad ar kādu izšķiras, tad laikam tas cilveks laikam jau tomēr nav paticis un nav gribēt uzturēt vairāk ar viņu kontatu. bet man raksta tajā "d" portalā un saka, ka esmu skaisa manās bildēs, citā sarunu vietā piedāvājas nākt ciemos, jautā vai man kāds ir, raksta sms ar visādiem jautājumiem, runā ar kopīgu paziņu par mani, tad manī rodas nesapratne- kas notiek?!. un sasodīts,ja viņš mani grib atpakaļ, tad kāpēc nevar tā viekārši pateikt? nu jā, citi cilvēki jau nesaprastu, butu jakaunas vai vēl nez ko, bet mēs atču bijām kopā, viņš mani pazīst, visas tās lietas ir izrunātas, ka es to uztvertu ar sapratni, bet nē, labāk jau ir tikai gribēt, kaut ko ņemties pa malu, bet nedarīt neko, lai patiešām dabūtu,ko vēlas... nu labi, lai jau. beet tomēr tas mani tā kā nedzaudz kaitina, jo nu... varbūt, ja viņš man teiktu, ka vēlas visu no jauna sākt, es pat varbūt piekristu, lai arī, es tiku pamatīgi nokaitināta. ai, nezinu... es teiktu bezapšaubāms sviestainums notiek... un ko lai dara???