January 12th, 2007

• 1/12/07 08:48 pm
• Eduards Aivars Aivars Eipurs
  PAR VĒSTULĒM
  Tavs mīļais neraksta
  viņš neraksta nevienai
  bet Tev viņš neraksta vismīļāk
  
  
  KONFERENCE MAZĀ TUMSIŅĀ
  Sanāksim vienreiz kopā visi tie, kuri reizēm pamostamies bez desmit četros no rīta
  Nekur mums tik agri nav jāiet, un govju kūtīs arī mums nav
  Pa vienam meš tam piešķiram tādu kā liktenīgu nozīmi, ka varētu kādreiz ap to laiku nomirt
  Taču mēs pat iedomāties nevaram, cik daudz mūsu ir
  Tas būtu gandrīz kā tāds latviešu un, ja vēlaties, arī lietuviešu ārstu vai sportisktu saiets
  Kur mēs visi jau pie reģistrācijas varētu dabūt recepti
  Ka visvienkāršākais ir bez desmi četros uzcelties un atvilkt logiem aizkarus
  Lai tas nebūtu jādara tad, kad pamodīsimies nākamreiz
  Un tad atkal iet gulēt - bez bailēm, bez tukšās baisās pamestības,
  kura nu pati pārbijusies no mūsu kopējās drosmes, izlaužas cauri logu šķirbām un aizklibo rīta svīdumā
  
  
  PAVASARIS, VASARA, RUDENS, ZIEMA UN ATKAL PAVASARIS
  'Knutam Skujeniekam'
  tu aleksandrs vari arī būt
  bet knutam jāpaliek tev obligāti
  tu vari piečakarēt saeimu un rāti
  bet knutam jāpaliek tev obligāti
  tik pievels mūzu tuvāk, lai tu jūti
  starp viņu atšķirību un starp māti
  tik pievelc mūzu tuvāk, lai tā jūt
  ka knutam jāpaliek tev obligāti
• 0 commentsLeave a comment