I haven't ever really found a place that I call home - June 28th, 2010 [entries|archive|friends|userinfo]
time_to_pretend

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

June 28th, 2010

[Jun. 28th, 2010|01:14 am]
[music |the kooks - seaside]


šī diena sākās ar ne pārāk patīkamu pūšanu lidostā un lidmašīnā, taču beidzās reāli AWESOME ar jūru, lieliskiem cilvēkiem un pat mistiskām, labā nozīmē, dabas parādībām (miglu, kas stāv strīpiņā starp debesīm un zemi un līdzinās kkādiem spokiem un milzīgu, tiešām uzsvars uz milzīgu, oranžu mēnesi).
Andreja izlaiduma balle bija super..vismaz mēs to pratām izbaudīt. Es atkal jutos kā kaut kādā citā pasaulē (kas man pēdējā laikā gadās visai bieži un no kā man pat ir nedaudz bail, jo tas ko es piedzīvoju man šķiet, ka pat īsti līdz galam nenonāk manā apziņā..viss kā tādā sapnī vai nerealitātē (pieņemsim varavīksnē)) , varbūt šoreiz tas pat bija piedodams jo nosaukums tam visam bija Phantasy land un tas patiešām bija šizo. Milzīgs kompleks ar karuseļiem ar kuriem es protams gribēju izbraukt, bet beigu beigās, lai gan pat biju pierunājusi Andreju pati aizmirsu :D. Phantasy land ietilpa arī viesnīca Āfrikas stilā ar visādām putnu skaņām utt..nu tiešām šizo. Un kas padara to visu vēl dīvanāku - turpat arī notikās balle, kur visi bija kleitās un uzvalkos (reāli dažām meitenēm kleitas bija gandrīz kā uz kāzām, bet pilnīgi godīgi LV meitenēm (nu vismaz tām uz kuru izlaidumiem biju) ir daudz labāka gaumes izjūta uz tām.) Nākamajā dienā braucām pie Andreja vecākiem uz nelielu bbq party, kur ģimenes lokā tika atzīmēts viņa izladums. Šoreiz bija ciemos arī atbraukusi A vecākā māsa ar vīru un dažus mēnešu sveco bērniņu, kurš bija reāli mīlīgs, bet man tik un tā viņam bija bail skarties klāt, lai kko nenodarītu :D Protams, nav tā pati labākā sajūta, jo vislaik ir jāiespringst uz valodu, visu runā vai nu vāciski vai krieviski un A māsa kko nedaudz angliski, bet nu es kkā tiku galā, bet tas patiešām man prasīja lielu piepūli, kas pēdējā laikā nav ierasta lieta man. Tad skatījāmies futoblu, kas, manuprāt, ir reāli boring pasākums, gandrīz aizmigu (un tā man šķiet nedaudz problēma, jo viņš, piemēram, reāli izbauda visu to futbola skatīšanos, kamēr es, piemēram, labu kompāniju un jūru, un es nezinu kā mēs esot biežāk kopā nākotnē atradīsim kompromisu starp pūšanu mājās un došanos kkur kopā ar draugiem, trakošanu utt, bet nu gan jau.
Labā ziņa ir tā, ka jau 11.07. viņš ieradīsies LV uz 2 nedēļām. Un man reāli IR jāatrod prakse līdz agustam, jo tad viss manā dzīvē būs vnk perfekti. Šobrīd man eiforijas sajūta turpinās jau kādu 2. nedēļu un es negribu ļaut tai beigties. :))
Un jā - man reāli patīk ballēties un pavadīt laiku ar "mazajiem", es zinu, ka varbūt tas liekas dīvaini, bet es tiešām izbaudu. Bučas!!

linkpeace

[Jun. 28th, 2010|03:13 pm]
Kamēr es tīrīju māju manī radās pārdomas - kapēc mēs viens otru tik loti nesaprotam? Šoreiz runa iet par maniem vecākiem. Reāli viņi tagad ir dusmīgi par to, ka mēs par daudz ballējoties. Un gan, vakar vakarā, gan šodien tika teikts, ka nu reiz pietikšot ballēties un svinēt, ka nu tagad vajagot ko padarīt, pastrādāt. Un vienmēr šī kaut kā padarīšana, pastrādāšan tiek pasniegts kā kaut kas drausmīgs, ko nu mums pilnīgi noteikti nepatīk darīt, bet kas vnk ir jādara. Bet tā galīgi nav..vismaz man. Kapēc viņi nesparot to, ka darbu ar izklaidēm var apvienot? Kapēc gan es nevaru iztīrīt to māju un pēc tam bez ne kādas vainas sajūtas vai sirdsazpiņas pārmetmiem atkal chillot ar draugiem vai ballēties? Tā galīgi nav, ka man  nepatīk strādāt. Man tiešām reāli patīk. Tieši darbs bija tas, kas man vēl pirms ne tik ilga laika reāli palīdzēja izkļūt no depresjas (vai vismaz kaut kā ļoti tuvu tam). Labi tas bija čats un iespējasm man par to nemaz nesamaksās..tas jau ir cits stāstas, bet tas palīdzēja anyway. Un šobrīd nekas cits mani nepadarītu VĒL laimīgāku kā darbs vai prakse, ko es protams apvienotu ar dzīves baudīšan un svinēšanu.. es tik ļoti gribu prom.. tieši tāpēc, lai man nebūtu jājūtas vainīgai par to, ka man patīk tas ko daru un jūtos laimīga..
aahh..tas ir tik sarežģīti reāli emo sīrupiņš :D..un es zinu, ja es mēģinātu ko teikt saviem vecāiem viņi vnk atbildētu, ka es neko nesaprotu no dzīves un kas esmu pārāk jauna un naiva vēl..bet man tas šķiet nepareizi audzināt bērnos negatīvu attieksmi un nepatiku pret darbu..  es reāli cīnīšos par savu laimi, nepadošos un darīšu to, kas man patīk!!
linklove|peace

navigation
[ viewing | June 28th, 2010 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]