Kaķuks skatās uz mani, ir pelēks un, tāpēc, ka slimiņš, caur purniņu kunkstot pukst: ''Hm! Hm!'' Ir tāda daudzsološa sajūta, ka dzīve iepatiksies, jo šovakar vienkārši aušīgs noskaņojums.

Lāčplēsis smējās, no smiekliem vai pušu plīsdams. Tāda ironija, ka visi krīt gar zemi un valstās, zviedz un rēc bez elpas, asaras šķīst pār sārti uzstieptajiem vaigiem. Jestri!