Man tagad vajadzētu uztraukties par to, ko jāuztraucas, bet es uztraucos par to, ka neuztraucos. Mīļie, notrauciet šo trauksmi no manis.

Rimi un Maximās viltīgajā ''paķer-pēdējā-brīdī-un-nopērc'' pre-kases stendā blakus prezervatīviem, bakuganiem un papīra mutautiņiem ir arī plāksteri ar Disneja princešu attēliem. Tad es vēlos, kaut man būtu ievainojumiņš, nu, tāds neliels, bet pietiekami ievērojams, lai to aprūpētu un pasargātu ar plāksteri. Tikai tāpēc, lai uzlīmētu plāksteri, tikai lai man būtu iemesls.
Man nepatīk cilvēku fizioloģiskie šķidrumi un gaļas, tāpēc pievēršos metafiziskiem jēdzieniem. Vajadzīgs iegansts, lai sevi žēlotu, pat tad, ja sāpinu sevi pati, jo tikai es to māku izdarīt tā, kā vajag.
Un kāpēc gan lai es plāksteru vietā nevēlētos iegādāties šņaukatu salvetes, ja jau tik pinkšķīgi noskaņota, hm? Nu nevajag, nu, tam ir tualetes papīrs, turklāt man, ja godīgi, nemaz nav tik biežas acu sekrēcijas.