Ir saprotams, ja bārā aizmirst cepuri vai mēteli, bet vēl kaunīgāk ir nākamā rītā iet uz baznīcu pēc kameras statīva somas tieši pēc svētbrīža, baznīcas zvaniem zvanot. Pēcāk izmantoju iespēju pasēdēt pie Māras dīķa. Grāmatas lasīšanu apgrūtināja un domu mākoņus izkliedēja vējš, pīles un atmiņas par bērnībā pavadīto laiku dīķmalā.
|