"- Es pūlos kā prazdama, - Skurbavrila teica. - Jūs arī. Mēs esam glītas, mēs cenšamies neiegrožot viņu brīvību, mēs cenšamies būt tik dumjas, cik nepieciešams, jo sievietei jābūt dumjai, tāda ir tradīcija, bet tas ir tikpat grūti kā viss pārējais, mēs viņiem ļaujam savu ķermeni un ņemam viņējo; tas vismaz ir godīgi, bet viņi aiziet tāpēc, ka viņiem ir bail.
- Bet ne jau no mums viņiem ir bail, - Lila piezīmēja.
- Tas būtu pārāk skaisti, - Skurbavrila teica. - Pat viņu bailēm ir jānāk no viņiem pašiem."