Tas bija tik eleganti
kā pārstrīpots vārds
iesauka liktenis
vien noglāstīt gribēju tevi.
Uz tavas pieres starp
vēl nedzimušām grumbām
kā vilšanās aizām
palika manu pirkstu
nospiedumi.
Uz pieres rakstīts:
es tevi zinu.

/Gaiķu Māris/



p.s. Nejaushi uzraku mazu lapeli ar ar sho burviigo dzejoli, kas toreiz mani aizveda uz pasaku māju Undīne.