Duncan MacLeod from Clan MacLeod

Es nopietni apsveru domu iet prom no darba un strādāt citur.

pie jautājuma 'iesakiet psihoterapeitu' atbildējuši 2 cilvēki - abi zināmi. sasmējos. (un tas nav tāpēc, ka man kaut kas būtu pret psihoterapeitiem vai to apmeklētājiem)

Šorīt pēkšņi atcerējos sajūtu, kas pavadīja man doto atļauju vienai pašai svešā pilsētā doties uz apģērbu veikalu, lai jaunajai cepurei noņemtu tur aizmirsušos pīkstuli. Man laikam bija kādi 12 vai 13 gadi. Es gāju, laika bija maz, ielās - daudz cilvēku, laiks bija silts, tomēr auksts, kā parasti Parīzē, kad man gadījies tur būt. Gribējās iejukt mudžeklī un doties kaut kur citur, kur mani neatrastu neviens, un atgriezties nosalušai, bet uzvarējušai. Tomēr, kā jau teicu, laika bija maz - turp un atpakaļ pa boulevard de Magenta, iekšā mājā, augšā pa trepēm uz pēdējo stāvu, jo nestrādā lifts, kurā tieši pirms braukšanas uz lidostu ir iesprūdis Aleksandrs, kurš ir apmēram divus gadus par mani jaunāks. Jāgaida liftu meistars. Jāklausās, kā pie lifta (ārpusē) žēli trako Aleksandra mamma. Jāpaskatās pa logu. Jānoklikšķina intereses pēc uz 'E' ikoniņas datorā, kaut gan zināms, ka interneta (un kas tas vispār tāds ir) tur nav. Jāsmejas par Aleksandru, kas beidzot ticis ārā. Un jābrauc prom. Taksists mums neizdod atlikumu.

Saņēmu meilu no nordisk centra ar šādu te uzrunu:

Sveiki mācēni, kolēģi un citi domu biedri!

wtf ir 'mācēni'??

Tie skaipa jaunie smaidiņi ir bomba. Sevišķi tas, kurš rāda mēli :P

Runājot par Woody, vienu viņa filmu rādīs Baltijas pērlē. 'Everyone Says I Love You'. Tur ir vēl vairākas filmas, ko gribētos redzēt, piemēram, 'Gepards' (ko līdz šim izdevies nokačāt tikai itāliski), 'Nelabais ir sieviete', 'Melanholija' un vēl, un vēl vesela kaudze ar filmām par veiksmīgajiem un slavenajiem.

Esmu izmēģinājusi dažādus rīta dzērienus, ieskaitot jau pierasto tēju ar cukuru, bez cukura, šņabi, citronūdeni ar vai bez medus, visādus tur kakao un kapučīno. Bet tas, kas man šobrīd liekas vislabākais, ir mans pēdējā laika atklājums: kafija ar kanēli. Kanēlis jāpieliek, kad kafija ir tikko uzlieta, pirms piena. Un pienu vispār vajag liet tikai pēc dažām minūtēm, kā es to parasti daru, jo tad kafija ir ievilkusies. Labāk vairāk vai pusi uz pusi (ja kāds dzer ar cukuru, tad tas ir jāliek krūzītē reizē ar kafiju, un ne vairāk kā 1 karotīte bez kaudzes).

Vakar noskatījos Midnight In Paris, forši, tikai Bruni bija iebāzta galīgi ne par tēmu. Un vispār mana mīļākā Vudija filma joprojām ir Match Point. Jāpiebilst, ka visas gan neesmu redzējusi, ja ir kas iesakāms no vecajām, iesakiet.

Ko gan nozīmē 'fantastisks', ja tu pats to negribi.

Dieniņ, kā nāk miegs!

ko lai sadara? kas interesants notiek?

Tikko no Zvērā, nogurums milzīgs. Tesa bija fantastiska. Klausoties ierakstus, parasti vnk uzlabojas garastāvoklis, bet pēc dzīvā konča ir sajūta, ka viņu mūzika padara pasauli labāku. Paldies, Tesa. Jā, un bija forši ar 2 ģitārām. Riktīgi patika gan saspēle, gan dialogs uz skatuves. Laikam tas tad arī ir mans spilgtākais iespaids. Vēl redzēju tBDiaS (prieks, ka nospēlēja Revolution), Yellow Brick Road (baltkrievu grupa kam ļoti patīk Mars Volta un kam ir ļ. talantīgs vokāls un vispār diezgan labu iespaidu atstāja), grupu no UK kas uzstājās uz Bestia skatuves deviņos (nosaukumu nezinu, bet iepriekšējā vakarā iemācīto 'dzeram, dzeram, neguļam' viņi tomēr pateica. Muzikāli gan īpaši nesaistīja.). Kā pēdējo redzēju Apofeoz Sound System. Vārdi bija skaisti. Piemēram, sadeg pilsēta nakts ugunīs un mēs sadegam kopā ar to. Tajā brīdī šķita, ka tā arī būs.

Katrā ziņā es priecājos, ka mums pēkšņi radās iespēja aizbraukt uz Zvērā, kas bija daudz īstāks par Positivus. Jo te galvenais apmeklētājiem vairāk vai mazāk tomēr bija mūzika.
Un iespēja pavērot pārplūdušas upes arī nerodas katru dienu. Tā ka visā visumā ir forši. Un tagad jau ātri vien tuvojas Laba Daba.

Es esmu nogurusi no tā, kas notiek apkārt. Gribās paskatīties kaut ko labu. Kādu siltu filmu, kas ir tikpat laba kā tā Giardini in autunno, vai kaut ko tādu, bet nekas nenāk prātā.

Nu, bet nav jau nemaz tik bēdīgi! Rīt ap pieciem celšos un taisīšos uz festivālu. Pagaidām aiz loga trokšņo piektdienas vakars.