t - 14. Marts 2013

Vispār es nevaru izdomāt, vai labāk iztēloties, ka es tagad esmu vasarnīcā, skatos uz terasi kur saulē ir plus 32 grādi, un, paslēpusies ēnā, no krāsainas glāzes dzeru limonādi caur salmiņu, vai arī, ka es esmu bibliotēkā pie iekurta kamīna, sēžu ādas krēslā un dzeru kalvadosu no plaukstā sasildītas glāzes? Un man blakus ir dalmācietis?

Tas patiešām ir svarīgs jautājums.

Es pastāstīšu, kas notiek patiesībā: esmu mājās, sēžu ar basām kājām uz parketa pie nupat uzmeistarotā mācību galda, kas parasti ir galda hokeja galds, un dzeru ļoti negaršīgu gripofleks (tiešām - ja kādreiz tamlīdzīgus dzērienus baudiet, labāk ņemiet teraflu vai to otru citrokāviņutursauc, goda vārds). Tāpēc man ir svarīgi iedomāties kādu puslīdz siltāku vidi, respektīvi, vai nu vasarnīcu, vai bibliotēku.

Šodien beidzot sadūšojos (pēc apmēram 10 gadu sadūšošanās, ziniet, sviests, patiešām) aiziet uz to krievu tējnīcu, kas uz Dzirnavu un Valdemāra stūra. A kas tur - Oļegs Tillbergs spēlē šahu. Un es uzzināju no līdznācējas, ka viņš, reiz nopelnījis lielu naudas balvu, par visu naudu nopircis daudz, daudz avarējušu lidmašīnu daļu un uztaisījis instalāciju. Respekts! Tiešām. Bet, kamēr mēs to apspriedām (viņš bija izgājis uzpīpēt), viņš un ko domāja, ka esam farmaceites.

Respect in peace.

(nu ne jau par cenrādi)

http://lat.gorod.lv/zinas/187034-pec-ilgas-diskusijas-tika-apstiprinats-mrotko-makslas-centra-maksas-pakalpojumu-cenradis

Nu, ja man, piemēram, tikko būtu piesējusies kaut kāda ielu mode un prasītu - no kurienes tev tas? kur pirki šito? pa cik?
Tad es šodien (tikko) teiktu: apavi - clarks, svārki - māsīcas vecie, jaka - šarma lee cooper.


Un ko es ar to gribēju teikt? Nu jā, ka bezzeķubikšu sezona ir atklāta. Tiesa, garajos svārkos, tikai līdz veikalam lejā pa trepēm un ap stūri un atkal atpakaļ, bet tomēr. Mīnus septiņi, komats, pieci, it is.