t - 10. Oktobris 2012

Veidoju astoņdesmito gadu manikīru. Basu ar šitik gariem nagiem vairs nevaru paspēlēt. Patiesībā jau tas garums nav nekāds ekstraordinārs, tomēr man liekas ka ir daudz par daudz. Aizvakar pat gandrīz jau nogriezu, jo, ja ar labo roku kaut ko vēl var patrinkšķināt, tad ar kreiso viss ir pilnīgi garām. Bet pēdējā brīdī (labi, ka) atcerējos, ka 5dien tak tas pasākums uz ko speciāli tos nagus audzēt garus. Uz datora arī jau paliek grūti rakstīt. Intereses pēc pat ierakstīju google 'long nails typing'. Katrā ziņā man kā cilvēkam, kas visu mūžu spēlējis klavieres, gari nagi šķiet pārāk apgrūtinoši, un pirmkārt jau tāpēc, ka ierobežo. Piemēram, atceros, kā Narvesenā strādājot mums ar kolēģiem bija jociņš nejaukām garnagainām dāmītēm izdodamo naudu nolikt tieši uz letes (naudas šķīvīša nebija). Un tad skatīties, kā šīs savāc to naudu. Vēl labāk, ja kāds santīms nokrīt zemē. Tas tiešām bija foršs skats. Ceru, ka man neviens tā nedarīs, tāpēc būšu pret pārdevējām jauka un laipna. Kamēr apgriezīšu nagus atkal īstajā garumā. Ha ha.