20.. Nov, 2011 | 01:28 am
Laiks pēdējās dienas, nē, nedēļas, iet lēnāk nekā parasti. Tas ir lēns un krāsains. Nedaudz tāda kā deja vu sajūta, tomēr ir citādāk, jo iemesls ir cits, nekā pirms sešiem gadiem. Un tomēr tam laikam vajadzētu iet vēl lēnāk. Vai arī, vēl labāk, būt dubultam, lai varētu atrasties vienlaikus vairākās vietās. Vai arī, vēl labāk, variējamam, lai vienu laiku varētu apstādināt, un tikmēr notiktu otrs. Bet tas galīgi nav iespējams. Tāpēc es priecājos, ka laiks (notiek?) kā sapnī, nesaskaitāms, nenosakāms un ļoti, ļoti lēns.
Klik | Izteikties | Add to Memories
20.. Nov, 2011 | 07:55 pm
Pamazām, palēnām mani 3 nemīļākie ēdieni ir noskaidrojušies. Nenoteiktā secībā - burkānu sula, austeres un cepti kabači. Par austerēm vēl neesmu galīgi droša, jo galu galā tās ir tikai lielas mīdijas. Bet 2 pārējie ir gadiem pārbaudītas vērtības.