t - 27. Oktobris 2010

Pirmo reizi mūžā esmu gultā ar laptopu. Jā, man ir laptops, nu labi, ne man vienai, bet mums. Protams, dažreiz man, kā jau privātmājā augušam bērnam, noriebjas tās kopējās lietas. Esmu dažreiz arī privātīpašnieciska uz krūzēm, ja tajās atrodas kaut kas, ko jau esmu sākusi dzert.

Šodien un vakar salīdzinoši daudz zvanīju nepazīstamiem cilvēkiem.
Biju vakar sportot. Šodien uz vakarpusi jau jūt presīti - gandrīz jau sāku uztraukties, ka nejutīšu sporta sekas.
Kā jau liela liftā iesprūšanas mīļotāja - un šī ir atsauce uz jaunākajām ziņām! - apmeklēju jauno tirdzniecības centru. Iesaku ieeju no Blaumaņa ielas puses. Tur ir brīnišķīgs skats uz augšu (pārējiem stāviem, perspektīvā) no 2. stāva gala. Bet pats labākais ir terase. Brīnišķīgs skats. Tur ir jāiet, to nevar izstāstīt, jāiet, kamēr nav vēl sākusies vasara un sabūvētas dumjas āra kafejnīcas, vai kamēr vēl nav sākusies ziema un sabūvēta dumja slidotava (kas tur būs, jā, uz 7. stāva jumta :) nu, gandrīz kā Singapūrā, tikai viņiem ir peldbaseins). Tuvējās skaistās mājas redzamas no pavisam citas perspektīvas. No turienes var arī redzēt, cik stacijā rāda pulkstenis. Un tur ir lifts. Ar lielu novērošanas kameru.

Starp citu, lifts iestrēga arī manā darbavietā, uz kādu pusstundu. Nevienam vairs neticēšu, kas teiks, ka hidrauliskie lifti nevar iestrēgt. Tiesa, manis tur iekšā pārmaiņas pēc nebija.

Arlabunakti.

p.s. piektdien darba Halloween balle. Esmu atbildīga par kaut kādu ēdienu cepšanu. Nevaru tik izdomāt, vai labāk gatavot smadzeņu kūku, vai tomēr kaķu kastītes kūku.