No sākuma svešie pieskārieni liekas tik kairinoši vajadzīgi un prātam neaptverami, tajos mirkļos liekas, ka vairāk neko negribas, kā tikai atdoties tām stingrajām rokām un noteiktajiem glāstiem, kas liek ķermenim notrīcēt, radot zosādu... Pieskārieni, kas uzbudina un paceļ debesīs..
Pēc tam šie pieskārieni kļūst par savējiem, pierodot nav vairs tādu sajūtu, viss piedzīvots un izbaudīts, rodas vēlme uz brīdi kļūt svešam, lai izjustu skudriņas pār muguru...
Pēc tam šie pieskārieni kļūst par savējiem, pierodot nav vairs tādu sajūtu, viss piedzīvots un izbaudīts, rodas vēlme uz brīdi kļūt svešam, lai izjustu skudriņas pār muguru...