Slimības vēsture
Reiz man kāds teica, ka vienmēr kāda būs vienai naktij un kāda būs ilgam laikam. Tiesa nekad sevi neredzēju pirmajā lomā un neredzu arī tagad. Ja mīlu, tad no sirds, ja nīstu - no sirds. Šis man sirdij pārskrēja pāri, kad viņa telefonā dzēsu ārā K. īzsiņas, un visu laiku sev atgādināju, ka es taču esmu labāka. Viņa man atgādina bijušo labāko draudzeni, kopš viņa apprecējās par viņu neko nezinu. Sarakste tik dzīva, tik dzīva no manas pagātnes. Liekas, ka mani skeleti lien laukā no skapja.
Vienmēr ir grūti, kad izošņā iepriekšējo vēsturi, tas ir tāpat kā pēc gadiem ilgi iemīļotu ģimenes ārstu nomainīt pret citu, nākas kārtīgi iepazīties ar vēsturi, uzzināt izslimotās kaites, jo plānāka grāmatiņa, jo grūtāk to uztvert kā pašsaprotamu.. Neesmu es tik pārliecināta par savu vietu, lai varētu teikt, ka esmu tā labākā. Tomēr man to stiķu ir pietiekami daudz, organisms ir uztrennēts atbildēt ar jau iestrādātām atbildēm. Cīnos ar pārprogrammēšanos, jo zinu, ka savādāk nevarēšu būt labākā, jo ir tā reize, kad es negribu neko sačakarēt.