Egles iedegšanas svētki
Gribēju uzrakstīt to, ka vakar man bija kārtējā fantastiskā svētdiena.. Mazā, demokrātiskā patiesības diena, viņš zināja, ka neaizmuks no atbildēm, kad būsim aci pret aci,un es zināju, ka bez vieglas nosarkšanas cauri netikšu. Tās mazās patiesības, ko es gribēju dzirdēt, dzirdēju, ieguvu apstirpinājumu savām domām un sajūtām. No rīta biju pārliecināta, ka satiksimies tikai uz kādu stundu, ņemot vērā, ka viņš iepriekšējā vakarā atzīmējis savu un draugu jubilejas un mājās tik agrā rītā pārradies. Tā nu mums egles iedegšanas svētki ieielga, ar pastaigu pa Vecrīgu, Krastmalu, sarunām un vakariņu ēšanu. Variants, ka es varētu braukt kaut kā savādāk mājās, protams, tika izslēgts un tiku atvesta mājās, tiesa, mums braukšanas - atvadīšanās process mazliet ieilga..
"-Tagad Tu vienmēr mani pēc studijām vedīsi mājās?
-Un, ja arī tā? Kas vainas privātajam šoferim?"
Mums ir mazs plāns Ziemassvētkiem, jo es nedrīkstu kļūt par Grinču! Un arī mazas derības, uh, kas par derībām, tiesa..to dēļ es sarkstu arī šorīt.
Starp citu, es jūtos fantastiski labi. Atkal vai joprojām?.
Cheers!