Vakar 1.x biju jaunajā Depo uz vecajiem DzP.
Nevaru saprast.
Nav vairs mitro sienu smaržas.
2025. tik bieži biju uz DzP koncertiem, ka šoreiz nemaz īsti nekārojās iet,
bet bija patīkami, jo apdeiti ar jaunām skaņām.
Depo bišķi sterils.

Kā lai tā prātīgi pasaka, bet Kulakovs man šķita tāds kā vīrieša ideāls - smuks, gudrs, talantīgs...
Varbūt tāpēc sapnī, bet diez vai.

Šonakt sapnī nez no kurienes uzradās Juris Kulakovs, un "Jēzus pie krusta' pozā pieķērās pie gleznas. Glezna nesasvērās, Kulakovs bija ēterisks.

Dīvaini, jo es vispār par viņu netiku domājusi, nedz ko klausījusies. Tikko paskatījos, ka miris 2024. 12. feb.

Kur mirušie vazājas?

Baiga daiļslidošana bija. Neizturēja zēnu nervi.

Saule kāpj augstāk, bet neviens vairs netic