kad reiz es sakshu redzet dzivi tadu, kada ta ir patiesiba? nozhelojamu un bezcerigu... lai ko tu daritu, nekad nekas nebus ta ka tu to velies un iztelojies, cilveks ir parak izlepis lai samierinatos ar to kas notiek... pietiek ceret un but pamuljkjim, laiks skatities uz dzivi realam acim...

atturiiba pret nozimigu tev cilveku ir sapiga lieta, bet varbut ta pat ir labak? es nesaprotu kapec es to rakstu, es te vispar neko nerakstu gandriz vai, bet kad rakstu tad tik kko emocionali svarigu... sudigi ir ar mani :( nezinu kur likties, klausos pat reali vecus ierakstus ko neesmu klausijies entos gadus, bet ko nu padarisiet...

btw ir doma plest uz metalmania :) vismaz kkas labs notiksies pedeja menesha laika