shodien braucu mashinaa, lureju pa logu un sapratu, ka es dzivoju diezgan liela bezjegaa, es neko nedaru, lai kas buutu labaaks, ta vieta es vislaik ieksheji sevi sagrauzhu, nolapits... un vinja dzvesele sadega savas izjutas un piedzima no jauna, vel nepazinusi visu dziivi, bet pazinusi visu ljauno, bljeee... nemaku vairs but romantisks :/ suudi vagaa... nopirkshu granjonkas, panjemshu shnabi un piedzershos ar kadu pudelesbraali... bljee, paldies par uzmanibu...
iespejams somu meitene brauks pie manis ciemos... vismaz, kads kadreiz daris kko interesantu lai ieraudzitu mani, vai kka citadak, lidz shim nekas tad ipash nav bijis :/ laikam visi parak labi mani pazist... bet nee, es esmu mainijies, es vairs neesmu tads, ka biju, un ari negribu... NEGRIBU...

viss ir izteikts... atvieglojums minimals... tada ta dzive ir... tads nu es esmu... jadzivo ar to, ka ir un ir japienjem viss...