KĀ TOREIZ DZĒRĀM MĒS
Atkal zilons ieliek manai govij,
Tramvajs sabrauc mazo sunīti,
Mēslu dakšas plosa manu sirdi,
Dzeloņdrātīs kaķēns pakāries!
Piedz.
Kā toreiz dzērām mēs,
Lai žēlīgs Dievs stāv klāt,
Mēs alu vīnu mucām tukšojām
Un mucas dibenā mēs laimi atradām
Ko brālīgi
Uz pusēm dalījām
Lai dzīvo FIZMATI
Un viņu parādi,
Jo kas gan FIZMATS ir bez parādiem,
Pie velna lekcijas, pie velna sesijas,
Pie velna viss,
Kas mūsu prātus jauc
Alu dzeru es no bērna kājas,
Alkoholam pieder liktens mans;
Un, kad mani izdzina no mājas
Sāku dzīvot student kopmītnēs
Piedz.
Un kad beidzās mūsu labās dienas
Pogainie mūs visus savāca,
Ieslodzīja četrās tumšās sienās
Un meitenes no zēniem nošķīra.
Piedz.