dzīve epizodēs

Epizode Nr.1.
1/4/11 01:08 pm
Fonā skan Leonard Cohen – Woke up thes morning. Tiešām laikam ir jāmostas. Vēl sapnis liekas tik vilinošs un viņa acu skatiens mani spēj noturēt uz mirkli. Skan, kādēļ skan vēl tas neciešamais troksnis… Es atveru acis.
„Pie joda, vai tiešām tu necelsies augšā, ir jāiet…” Jā, pareizi, iemītā taka gaida. Nē, šodien tā pagaidīs. Acis aizveru, ieelpoju… kā man patīk šī smarža. Vasara… es izstiepju puskailās rokas, saules stari tās nemanāmi sāk glāstīt. Es ieelpoju vēlreiz un manās dzīslās sāk plūst ziedputekšņu smarža, zāles vēsums, kad tai pieskaras kailās pēdas. Man sagriežas galva, atveru acis, tur viņš stāv. Mierīgi stāv un skatās, kā es izbaudu, sejā pavedinošs smīns.
„Patīk?” – viņš jautā un paver plašāk durvis uz vasaru. Kā lai nepatīk, es taču dzīvoju ziemā. Bet neko nesaku, tikai eju tālāk atstājot viņu aiz muguras. Ak, kur tu biji tik ilgu laiku. Jau tik ilgu laiku ir bijusi šī ziema un atkal tu esi te un ir silti, ir izzudis viss, kas ir aiz muguras. Jūtu viņa elpu uz kailā kakla, viņa lūpu pieskārienus un man atkal ir auksti, izelpojot manā ķermenī griežas sniegpārslu puteņi radot vēl vairāk trīsu. Tāda ziema man gan patīk…
0 comments Leave a comment