January 11th, 2011

• Epizode Nr.8
• 1/11/11 04:30 pm
• Kas notiek? Tikai nesakiet, ka man ir radošā krīze. Nu tā, protama lieta, ka man ir dilemma, ko lai dara ar galveno varoni, otro galveno varoni, vai viņam uzticēt superīgā robota lomu: … pēc visa pārciestā es atgriezos pie vecākiem. Viņiem bija neliels krāmu veikaliņš pašā centrā. Es brīnījos, ko tik tur nevarēja atrast. Plaukti bija piekrauti līdz augšai ar dažnedažādām lietām. Bija gan tauriņu ķeramie, gan zivju ķeramie tīkli. Bija visādas suņu spēļu mantiņas un uzvelkami pulksteņi. Kārtējā darba diena pagāja vandoties un līkņājot gar plauktiem, lai viņiem piedāvātu visus šos krāmus. Šodien bija tā diena, kad man vajadzēja pārkārtot mākslīgo žurku plauktu, no kura pa nakti laikam dažas uzvelkamās žurkas bija izmukušas. Visas mētājās pa zemi, tāds skats… pilnu padusi savākusies žurkas, tās pa vienai kārtoju atpakaļ.
  „Vai tās žurkas ir mīkstas?” – skanēja jautājums man aiz muguras.
  Nu kuram idiotam vajadzīgas tādas žurkas? Tie cilvēki ir dīvaini. Es pagriezos pret jautātāju…
  „Tās…” – es paliku pusvārdā. Man cauri izgāja elektriska strāva. Tā kā sirdī būtu kaut kas iedūries pirms kāda laika un tikai tagad es būtu sajutusi sāpes.
  „Tu…tas esi tu” – es jautāju tā it kā es neredzētu. Kādēļ es pēc balss viņu nepazinu? Vai kas bija mainījies, kāds laiks jau bija pagājis, bet viņa balsi noteikti es nebūtu aizmirsusi.
  Mūzika - Mike Posner - please don`t go
• 0 commentsLeave a comment