January 5th, 2011

• Epizode Nr.4
• 1/5/11 02:23 pm
• Ja tā būtu, ka izrādītos tomēr, ka nav tā kā esi domājis. Es uzzinātu, ka viņš ir aizgājis, lai mani pasargātu no visa, no visa sliktā, kas ir ap viņu. Tātad vīzija:
  E: Un visus šos gadus tu esi turējis šo dziesmu mapi pie sevis?
  V: Jā.
  E: Kādēļ, tu taču aizgāji un atstāji mani, teici, ka tev ir jāsāk dzīvot sava dzīve?
  V: Bet līdz galam es nevarēju tomēr aiziet. Man bija nācās aiziet no tevis. Es iedomājos tevi šeit, starp šiem cilvēkiem, kas man ir tuvi, bet kas pilnīgi nesader ar tevi. Tu esi tik tīra, tik maiga, tik mīļa, bet es un man līdzīgie ir vieni vienīgi žūpas, kaušļi. Tā nav dzīve tādai kā tu. Man nācās tev pateikt, ka visu vēlos pārtraukt, ka vēlos būt kopā ar savu ģimeni un to nostiprināt. Būt labāks vīrs, labāks tēvs. Bet mana sirds teica ko citu. Ka nekam nav nozīmes, ja tu neesi man blakus.
  E: Es gan sapratu pavisam savādāk.
  V: Es zinu, es gribēju, lai tu tā domā. Lai tu domā visu slikto par mani, bet es jau esmu mocījies pārāk ilgi ar domu, ka nedzīvoju to dzīvi kuru vēlētos. Es zinu, ka laiku nevar atgriezt atpakaļ, bet šī ir bijusi mana tikai un vienīgi mana kļūda. Es atceros, ka tu kādreiz teici, ka mīlestība nepazūd, ja tā ir. To tikai nomāc emocijas, kas rodas pamatojoties uz situāciju. Es visus šos gadus esmu cerējis, ka tavi vārdi ir patiesi. Un ceru, ka tās dusmas, kuras radās nav nomākušas tās jūtas, kas mums bija. Es zinu, ka runāju kā vīrietis, īsts vīrietis.
  E: Protams, izsviest mani, kā tagad atceros, ka teicu, kā netīras zeķes miskastē, bet tagad tomēr pārdomāt un izvilkt ārā no miskastes.
  V: Man tas bija jādara, es nespēju mūs savienot vienā. Viss kļuva tik nopietni un sapratu, ka bez tevis es dzīvot nespēšu, bet sapratu, ka mans dzīves ceļš ir nosprausts, bērns, sieva. Viss jau bija nolemts, bet tā nav tā dzīve, kuru vēlos dzīvot.
  E: Tagad tā pēkšķi tu esi sapratis! Jauki.
  V: Bet tur arī nebūtu spējusi būt ar mani tad. Tev arī bija bērni, vīrs. Vai tiešām mēs viens otram varējām būt otrs variants? Cik ilgi? Tu taču nebūtu visu pametusi un nākusi man līdzi neskatoties ne uz ko?
  E: Nebūtu… Un domā, ka tagad esmu?
• 0 commentsLeave a comment