- Epizode Nr.5
- 1/6/11 04:41 pm
- Cik reizes es esmu domājusi, kādēļ mēs dzīvojam, kas mēs vispār esam, vai domu spēks var kaut ko mainīt. Vai mēs esam kāda rokās tikai rotaļlieta, ar kuru vienkārši nemāk kāds spēlēties. Vai arī mēs esam kāda augstāka spēka uzlabota darorspēle, kurā mums ir jānokļūst līdz dzīves galam pēc iespējas mazāk bojātiem un ar visaugstāko dzīvības līmeni. Es esmu pārliecināta, kamēr mēs guļam, mums ieprogrammē kaut kādu informāciju vai sliktākajā gadījumā izdzēš kādas dienas vienkārši no sistēmas. Kādēļ kādreiz mēs pieceļamies dažreiz izgulējušies, dažreiz saguruši. Varbūt tādēļ, ka mēs iepriekšējās dienās esam aktīvi ko darījuši, bet ir izdzēstas šīs darbības no mūsu apziņas.
Kādēļ ir dejavu sajūta? Varbūt tādēļ, ka mēs nedabūjām labu galu tajā spēlē un atkārto vēlreiz visu dienu un daži kadri sakrīt. To viņi laikam nevar izdzēst.
Kādēļ ir priekšnojauta? Varbūt tādēļ ka atkal tiek atkārtots šis spēles līmenis un mēs pieņemam kādu citu lēmumu, lai arī priekšnojauta, tas ir zemapziņas atmiņa, liek mums darīt tā kā esam jau darījuši.
Kādēļ zīlnieces var pateikt nākotni? Varbūt tādēļ, ka viss kas ar mums notiek jau ir kurā spēle kāda datorā.
Kādēļ cilvēki, kurus līdzīgi sauc izturas līdzīgi, cilvēki ir kādreiz viens otram līdzīgi? Tādēļ, ka izgatavotājam nav bijusi tik laba iztēle un viņš nav domājis, ka tik līdzīgi cilvēki satiksies un ja arī satiksies, tad nesapratīs, kādēļ ir līdzīgi.
Kādēļ mēs iemīlamies cilvēkos bez nekādas saprašanas? Ir cilvēki, kas mums ir blakus un mēs viņus iemīlam, jo esam saraduši ar viņiem, bet ir cilvēki ar kuriem mums vienkārši ir klikšķis un viss. Un nav skaidrs, kādēļ tā. Saka, ka tas ir dēļ kaut kādām tur izdalītām vielām, bet varbūt tādēļ, ka programma ir paredzējusi viņiem būt kopā, un tagad visi skatās, kas būs.
Kādēļ cilvēks nevar dzīvot mierīgu dzīvi, vienkārši mierīgu, kādēļ ir vienmēr kas tāds, kas satrauks, kas nomāks? Tādēļ ka ir interesanti paskatīties, kā mans spēļu objekts tiks galā ar šo situāciju, kas būt tālāk.
Viņiem šī spēle liekas ļoti interesanta, bet man gan nē. Es esmu no tās nogurusi, es gribu mieru, būt laimīga, mierīga, ar visu apmierināta….Kur ir mans miera nesējs? - 6 commentsLeave a comment
- 1/6/11 05:02 pm
-
redz, neredz
let's back up
Zīlnieces neko īsti nezīlē. Tā ir tikai minēšana.
Un runājot par vienādiem vārdiem līdzības var atrast visur.
Tas pats ar horoskopiem. - Reply
- 1/7/11 12:29 pm
-
Kaut kur tā informācija par mums ir. Vai tā ir pagātnes informācija, vai nākotnes informācijas, bet ja kāds to var nolasīt, tas nozīmē, ka viņš darbojas kā hakeris. Es domāju, ka tādas zīlnieces vai gaišreģi, kādi ir redzēti, piemēram, ekstrasensu cīņās (varbūt šis raidījums nav nekas īsts, bet es gan tam ticu), tad šie cilvēki tiešām ir hakeri mūsu vadātāju datoros. Līdzības ir visur, bet kādēļ tā ir. Kādēļ divi cilvēki, kas nav nākuši no vienas mātes var būt līdzīgi, arī raksturā. Vienkārši tāds programmas izlaišanas gads vai mēnesis.
- Reply
- 1/7/11 12:55 pm
-
redz, neredz
Nu patiesībā jau programmām, kas izlaistas vienā laikā mūsu pasaulē, kuru pašlaik mitinam, jau nav nekādu dižu līdzību. Varbūt trendi vai kas tamlīdzīgs, kad kaut ko vajag, tad taisa, bet nekas gluži vairāk.
Ņemot vērā, ka neticu paranormālībām kā tādam (un pašlaik visam, ko saki) nav īpaši vērts strīdēties.
Racionalitāte un tā. - Reply
- 1/7/11 01:03 pm
-
Nē, strīdēties par tādām lietām noteikti nav vērts. Tas ir tik pat bezjēdzīgi kā par Dieva esamību, manuprāt. Bet kāds jau tā vai tā vada mūs, tas vienalga kā mēs viņu saucam, kā mēs viņam mēģinām izpatikt, galvenais ir izdzīvot. Instinkti…Bet par to izlaidumu, tas ir kā partija. Varētu pieņemt, ka vienai partijai ir vienādas kādas rakstura īpašības (viena horoskopa zīme), bet tās tiek iedotas pašā sākumā, izlaišanas brīdī, bet vēlāk dzīves apstākļi tās pārveido, tādēļ visi nav pilnīgi vienādi. Man vienkārši ir laba iztēle :D
- Reply
- 1/7/11 02:20 pm
-
redz, neredz
Tātad tu saki, ka kāds mūs vada? Es saku, ka mēs pašu sevi vadam.
Skumji noteikti dzīvot pasaulē, kur tikai 12 rakstura pamattipi. - Reply
- 1/7/11 02:47 pm
-
100 punkti vada. Es esmu tās teorijas piekritēja, kas saka, ka ja tev ir jāizvēlas vai pārbraukt pie dzeltenās vai stāvēt, tad izvēloties vienu variantu tu esi mainījis savu dzīvi. Bija tāda filma ar Paltrovu „Sliding Doors” šķiet, ka latviski ir Durvis aizveras. Un tā visu laiku kāds atkal tev piedāvā kādu izvēli un skatās kā tu reaģēsi. Kā labirintā, kur ir divas iespējas, ja iesi pa šo ceļu, būs tas un tas, ja pa to būs tas un tas. Bet labirintu jau kāds veido. Bet kādreiz ir tā, ka tu jūti, ka ja būtu gājis pa citu ceļu būt bijis sliktāk. To uzreiz nevar pamanīt, bet ar laiku pat zini, ka tā bija labāk.
Arī tas, ka daudz kas mūsu dzīvēs notiek „gandrīz”. Gandrīz salauzt var kāju, ciest avārijā. Kāds tomēr pasargā mūs vai arī liek ciest, tas pēc viņa paša vēlmes. - Reply