| |
[Sep. 12th, 2006|01:05 pm] |
Čau!
Kā sokās? Kādā virzienā pūš tavu domu vējš un vai emociju mākoņi pietiekami mitrina tavas esības augsni?
Esmu dilemmas priekšā - vienīgais man zināmais veids, kā es spēju rakstīt, ir kad esmu pamatīgi izbradājies pa melnajām smiltīm un piesūcies ar sasistu mašīnu, apdegušo dzīvības koku un prāta akmeņlauztuvju veseru dzirkstošo smaržu, kad esmu domu un pārdzīvojumu pārpildīts līdz pakāpei, kad mani rauj uz augšu no visa redzētā, kad es sēžu pie zaigojoša monitora un mani pirksti raustās konvulsijās, ar bezspēcīgu naidu klaviatūrā tetovējot smagnējos tēlus un bezapziņas labirinta dīvainās atbalsis.
Kad es aizeju no perifērijas mijkrēšļa, tuvojoties tam, ko gribētos uzskatīt par Dievu, mans radošais potenciāls izsīkst, it kā tieši melnās smiltis būtu tas katalizators, pateicoties kuram man ir vēlme, vai pareizāk - vitāla nepieciešamība - rakstīt, paust, izteikt un izdvest, noraustīties paniskā konvulsijā un uz mirkli apklust, savu tekstu pārlasot un nobīsoties no rakstītāja.
Es nesen pārlasīju Thief rakstīto un apjautu, ka jau vismaz pusgadu no manis nav bijis nekādu ziņu. Ir teksts, taču tik bezpersonisks un aptuvens, ka man, ar retiem izņēmumiem, bija pat žēl izšķiestā laika, ko es veltīju tā pārlasīšanai. Tas vairs nav Thief, ideju zaglis un jūtu plaģiators, bet gan kāds cits akadēmiskumā iegrimis tautologs un ūdens lējējs. Es negrasos neko dzēst, tā ir manu domu biogrāfija, taču ceru, ka ar šo sāksies kārtējais spirāles loks ceļā uz sevi.
p.s. Es vairs nemīlu vasaras. Vasaras iztukšo. |
|
|
| |
[Sep. 5th, 2006|11:51 pm] |
|
Kur jūs visi esat, kad jūs man esat patiesi nepieciešami? Vai arī jūs uzskatat, ka es vēl varu nest? Kamielis vēl ir dzīvs un varošs? Kad beidzot nāks lauva?? Kad beidzot nāks bērns.. |
|
|
| |
[Sep. 5th, 2006|11:47 pm] |
Atkal patīkami iedzēris. Vīns ir mans apvadceļš no punkta A uz punktu A. Iespēja paraudzīties uz notiekošo no malas. Kaut arī - vai ir iespējama mala, ja nav centra? Who knows, who cares..
..un dzirnavas turpināja malt melnās smiltis.. |
|
|
| |
[Sep. 5th, 2006|12:24 pm] |
'Pārmaiņas' - vārds, kas tik ilgstoši ir iztrūcis manā krājumā, kura nozīmi es apjēdzu tikai vakar, kad pēc vasaras tukšuma atgriezos savas fakultātes sienu aizsegā, kad darbā mani pazemināja stāvos, atgriežot vietā, kur es sāku. Būs jāiekaļ savā prātā, ka ir jāmaina, jāmaina, jāmaina. Slikto uz labo, labo uz slikto, augšu uz leju, lai atkal uz augšu. Pārmaiņas pārmaiņu pēc. Viegla stresa adrenalīns, jebkas, kas ir labāks par nāvīgo mieru.
Gaisa zīme nevar kļūt stabila, tas pārsūcina ar zemes sīkumiem, rezultātā panākot nāvīgas putekļu vētras, kas plosa ne vien izkaltušos pamatus, bet arī mūžīgās brīvības alkstošo gaisu, kuram dabā ir rakstīts nesties pāri tuksnešiem, lai pēcāk veldzētos augstkalņu stindzinošajā vēsumā, pēc kura doties uz ekvatoriāli mitro svelmi, kuras iespaidus gāzt pāri tuksnešiem. Gaisam vajag kustību, jo savādāk tas vienkārši sasmok. |
|
|
| |
[Aug. 29th, 2006|11:08 pm] |
Es atgriežos no ceļojuma pa melnajām smiltīm. Nekādu sasistu mašīnu ceļa malā - nost ar infernālo apmātību, pietiks iet pa mijkrēšļa apziņas platuma grādiem.
Šeit spīd saule, cilvēki staigā pa ielām un puiši bravūrīgi izriež krūtis ejot garām meitenēm. Šeit cilvēki dzer vīnu nevis lai aizmirstu sevi, bet gan lai būtu jautrāk ar draugiem kopā būt. Šeit gaiss ir elpojams, domas ir vieglas un katrā pieturā skatiena perifērijā ir manāmi laimīgu cilvēku pārīši. Mans prāts ir mieriīgs, mana sirds dun un visa esība laimīgi skatās rītdienā, apzinoties, ka melnās smiltis ir palikušas aiz muguras. |
|
|
| |
[Aug. 20th, 2006|03:59 pm] |
Pārfrāzējot Lielo Drūmo - 'Ja tu ilgi malsi esību sava prāta dzirnavās, esības dzirnavas sāks malt tavu prātu'. |
|
|
| |
[Aug. 14th, 2006|02:01 pm] |
|
Labs slogans - raksturojums mūsdienu civilizācijai "Bring out the Beast". Vai kādam jāpaskaidro, kas ir "the Beast"? |
|
|
| |
[Aug. 10th, 2006|02:55 pm] |
Domas ir zagtas. Jūtas ir plaģiāts.
Ar cieņu,
Thief |
|
|
| |
[Aug. 8th, 2006|02:28 pm] |
..iespējams, ka esmu pārlieku tālu aizgājis morālā relatīvisma kategorijās, taču manā skatījumā neeksistē tādas absolūtās kategorijas kā 'pareizs' un 'nepareizs'. Tās ir izmantojamas kā nosacīti normatīvi novērtējumi balstīti indivīda personiskajā pieredzē un vērtību sistēmā, taču ar atrunu, ka tie tiek izmantoti tikai individuāli un attiecībā uz sevi. Pārējais ir vai nu demagoģija vai arī valsts pārvalde.
Arī 'mērķis' ir tikai nosacīta kategorija, kas tiek izmantota apzinātai (vai neapzinātai) mūžīgajai cīņai pret garlaicību. Būtībā - tā ir ilūzija, aiz kuras no sevis noslēpt bezapziņā klusītiņām zaigojošo esamības bezmērķības apziņu. Tā ir sansara. Un tāpēc mani dažkārt uzjautrina mistiķu un (bieži vien neapzināti) gnostiski noskaņoto indivīdu cerība atrast slepenās zināšanas ar kuru palīdzību pielīdzināties Dievam, neņemot vērā, ka frāze "Eritis sicut Deus, scientes bonum et malum"* skan nevis no Dieva, bet gan Mefistofeļa mutes. Un Sātans, kā zināms, ir melis un melu tēvs.
Ja ir vēlme, varu ieteikt viena pareizticības tradīcijās uzauguša domātāja darbu - A. Dvorkina 'Сектоведение', kur par šādiem jautājumiem tiek gari un plaši runāts. Lai arī nejūtu piederību pie pareizticības vai katolicisma kā tāda, šis darbs man ļāva plašākā perspektīvā aptvert - kuri ir tie avoti, no kuriem esmu smēlies lielu daļu savu priekšstatu par okulto un cik lielā mērā var runāt par jebkādu kvalitāti visāda veida mistiskajās praksēs. Ja tā padomā, arī heroīna lietošana izsauc patīkamas sajūtas un pat dažas atziņas, taču ar šādām lietām cilvēki parasti nemēdz aizrauties. Līdzīgi ir arī ar okultismu - sajūtas ir patīkamas, bet kāds ir prakses mērķis? Vai cilvēks ko zina par šādas prakses sekām? Un, galvenais jautājums visiem okultistiem - parādiet man kādu, kurš tiešām ir sasniedzis apgaismību! Nevis apšaubāmas izcelsmes spējas, kuras dažkārt balstās ego kultā un noteikti nenes savam 'saimniekam' atbrīvošanos no ilūzijām un iziešanu ārpus mūžīgā sansaras riteņa..
____________
*"Un būsi kā Dievs, zināsi labu un ļaunu"
(Ģēte - Fausts - 1. grāmata) |
|
|
| |
[Aug. 7th, 2006|06:27 pm] |
|
Ja ir patiess izteiciens, ka X mēs iemācamies novērtēt tikai tad, kad to zaudējam, tad ar dzīvi es esmu auzās. Es jutu, ka šeit ir kāds dīvains konteksts.. |
|
|
| |
[Aug. 6th, 2006|02:50 pm] |
Когда человек отказывается от веры в Бога, он начинает верить во всё остальное.
Г. К. Честертон |
|
|
| |
[Aug. 3rd, 2006|01:44 pm] |
|
Visai dīvainas sajūtas. Jo retāk es sastopu cilvēkus, jo retāk es tos gribu sastapt. Un lai iet ieskrieties tas masas kustonis, kas visas cilvēces vārdā uzdrošinājās apgalvot, ka cilvēks ir bara dzīvnieks. Es drīzāk esmu ar mieru piekrist apgalvojumam, kur 'bara' vietā nostātos 'gars', taču arī šeit uzreiz būtu nepieciešams sniegt precizējošu informāciju - uz kādu sabiedrības daļu tas ir attiecināms. |
|
|
| |
[Aug. 1st, 2006|11:00 pm] |
|
Filosofija ir indīgākā no disciplīnām, kas iesūcas katrā ķermeņa šūnā un nemanāmi velk cilvēku savā migā. Un lai arī šī inde ir spējīga sniegt laicīgu atvieglojumu, agrāk vai vēlāk tā pazudinās savu upuri. Tas ir tikai laika jautājums. |
|
|
| |
[Jul. 31st, 2006|06:48 pm] |
Aktuāli arī mūsdienās.
"Будешь в обществе гордых ученых ослов,
Постарайся ослом притвориться без слов,
Ибо каждого, кто не осел, эти дурни
Обвиняют немедля в подрыве основ."
Омар Хайям |
|
|
| |
[Jul. 30th, 2006|12:34 am] |
Pārvarēt duālismu. Šo lielāko no esošajām ilūzijām, kas tik dziļi iesakņojusies ik katras personas apziņā, ka ir kļuvusi par tās neatņemamu sastāvdaļu - imagināru stūrakmeni neesošai būvei.
Un pārvarēt pārvarēšanu, šo briesmīgāko no ego lamatām.
Un kalns atkal būs kalns. |
|
|
| |
[Jul. 30th, 2006|12:25 am] |
Pārapbedīts savas dvēseles pīšļos, izziņas un apskaidrības alkstošs, cenšoties mērķēti trāpīt ik katra mirkļa centrā un liekot sevis esībai nodrebēt bezgalīgā mirkļa orgasmā.
Vienīgais, kā es alkstu - būt. Tik pat cieši kā mirklī, kad cigaretes kvēlojošais avots pieskaras ādai, tik pat asi, kā griežot sevi ar žileti, šo banalizēto mirkļa nemirstīgās esības simbolu. Man sāp - tātad es esmu. Izrauts no apkārtnes vienmuļi neizprotamā konteksta, brīvs no ilūzijām par hipotētisko iespējamību horizontiem. Pielādēts kā stobrs, vai arī mirkļa asumā orgazmējošs. Esošs. |
|
|
| |
[Jul. 28th, 2006|05:40 pm] |
|
Vienīgais ceļš, kuram es ticu, sākas ar skaņu Dzen. |
|
|
| |
[Jul. 28th, 2006|05:37 pm] |
|
Mācos intuitīvi klīst pa notikumu labirintiem, izvairoties no jebkāda veida normatīviem spriedumiem, tā vietā destilējot notikumu ūdeni liesmojošās atziņās un smērējošā izpratnes grafītā, no kuriem alķīmiski būtu iespējams iegūt filosofu akmeni - katram savu un uz visiem vienu. |
|
|
| |
[Jul. 28th, 2006|04:18 pm] |
MiniMe:
Links kreatīvai domāšanai: http://www.sp-studio.de/
|
|
|
