|
Feb. 4th, 2006|12:43 pm |
Es. Es vēlos. Es vēlos tevi. Es vēlos tev pieskarties. Es vēlos redzēt tevi kailu. Es vēlos just uguni tavās acīs. Es vēlos ielenkt tevi savu roku apskāvienos. Es vēlos pūst dvašu tavās ausīs un just, kā tu nodrebi no tās karstuma. Es vēlos glāstīt tavas krūtis un ticēt pavasara spēkam, noraugoties, kā krūšu galiņu pumpuri piebriest, kā pēc saules tiecoties. Es vēlos klīst pa tavu valgo dārzu un pieskarties burvīgākajām rožlapiņām, kādas jebkad ir spējusi radīt daba. Es vēlos veldzēt tava vēdera ugunīgo liesmu ar ledus gabaliņiem. Es vēlos nopūst sveci. Es vēlos ieslīgt tumsā un dzirdēt tavu nevienmērīgo elpu. Es vēlos, lai tu nodrebi un uz mirkli aizmirsti visu. Es vēlos nogurt tevī.
Es vēlos, lai šis būtu mūsu sarkanais pavasaris, zaigojošs no asins sārtuma mūsu lūpās. |
|